Pēc prokurores Katrīnas Paeso teiktā izriet, ka laikā, kad slepkavība jau bija izdarīta, Kovaļenko tika izsaukts uz prokuratūru, lai veiktu papildu procesuālās darbības. Tad neviens pat nevarēja aizdomāties, ka runā ar slepkavu, kurš slēpj līķi. "Sniedzot liecības par zēna notriekšanu, aizdomās turētais teica, ka viņš ir kādu nogalinājis par maka zādzību. Tā kā zēns bija dzīvs un par maku nebija policijai pieejama informācija, neviens nevarēja aizdomāties, ka tas ir cits noziegums." Pēc nopratināšanas pensionārs tika atbrīvots.

Cirks par slepkavību ciema veikalā

Kamēr policistiem nebija ne jausmas par nežēlīgo simrgalvi, Kovaļenko no apkārtējiem neslēpa cietsirdīgās zvērības. Dažas nedēļas pirms viņa aizturēšanas, sirmgalvis dzēris degvīnu ar citiem ciema iedzīvotājiem netālu no vietas, kur viņš bija apracis līķi. Pēc liecinieku teiktā, kādā brīdī viņš sāka runāt par to, kā viņš nogalinājis un apglabājis savu līdzgaitnieku naudas maka zādzības dēļ.

"Viktors neteica, ko viņš nogalināja un kur apbedīja. Es domāju, ka viņš runā muļķības, un tam nepievērsu lielu uzmanību," savā liecībā sacīja viens no vietējiem iedzīvotājiem, piebilstot, ka Viktors jau iepriekš bijis agresīvs. "Es dzirdēju, ka ar iepriekšējiem dzīvokļa kaimiņiem Viktoram arī bijušas dažādas nepatikšanas."

Ciema iedzīvotāji policijai pastāstīja dažādus stāstus par to, kā citi dzīvokļa biedri ar durtām brūcēm vai pat miruši atrasti Kovaļenko dzīvoklī jau iepriekš. Par dažiem uzbrukumiem ar nazi pensionārs ticis sodīts arī pirms tam.

Kāds vietējais iedzīvotājs savā liecībā pastāstīja stāstu par to, kā Viktors pirms desmit gadiem nocirtis viņam plecu, taču viņš neuzdrošinājās sazināties ar policiju, jo baidījās, ka notiks kaut kas vēl sliktāks. Pēc tam Kovalenko sāka staigāt pa ciematu ar kaklā iekārtu virtuves nazi. Šāds žests visus izbiedējis.

Pie vietējā veikala notikusī atzīšanās policijai netika paziņota. "Man likās, ka tās ir pasakas, un visi vēlāk domās, ka esmu muļķis, ka vērsos policijā," vēlāk likumsargiem atzina viens no Kovaļenko pudelesbrāļiem.

Līķi ar ratiņiem aizveda uz noskatīto kapavietu

Kovaļenko par slepkavību neko nenožēlo. Tieši pretēji - tiesas zālē viņš savam advokātam sacīja:

"Es viņu nogalināju, jā, es rīkojos pareizi. Viņš ir zaglis, es viņu būtu nogalinājis atkal."

Par negadījumu kļuva zināms 2018. gada 6. jūlijā. Divus mēnešus iepriekš Viktors Kovaļenko savā sociālās mājas dzīvoklī ieguva jaunu kaimiņu. Katram bija istaba un kopīga virtuve. Līdz tam Viktors tur dzīvoja viens pats. Kovaļenko savā liecībā sacīja, ka kopumā viņam ir labas attiecības ar jauno kaimiņu. Viņi kopā dzēruši tikai alu.

Viktors ir pārliecināts, ka izdarījis pareizi, jo noslepkavojis Vambolu. Paradoksāla sakritība, bet Viktors Kovaļenko padomju laikos tika notiesāts par valsts un personiskā īpašuma piesavināšanos, tāpēc vismaz trīs gadus pavadīja Rummu cietumā. Pēc viņa teiktā, viņš tur arī kādu esot nogalinājis.

Pensionārs detektīviem stāstīja, ka viņa dzīvokļa biedrs no viņa vairākkārt nozadzis maku ar naudu un dokumentiem. Tā tas, domājams, notika arī šoreiz. Šajā liktenīgajā jūnija dienā Kovaļenko devās pie Vambolas kunga ar prasību atdot viņa maku, uz ko Vambola atbildējis, ka neko par to nezinot.

Kovaļenko nebija apmierināts ar šo atbildi, viņš paņēma no kaimiņa ledusskapja 30 centimetru garu maizes nazi un divreiz sadūra vīrieti vēderā. Kad vīrs nokrita uz ceļiem, Kovaļenko ietrieca nazi viņam vēderā trešo reizi. Upuris tika atstāts guļam starp ledusskapi un sienu.

"Vambola divas dienas gulēja savā istabā un sāka smakot. Tā kā mājā dzīvo kaimiņi, es nolēmu viņu apglabāt," stāstīja Kovaļenko. Pensionārs strādāja par sētnieku Khabai ciematā, tāpēc viņam bija nepieciešamie darbarīki. "Paņēmu lielu caurspīdīgu plastmasas maisu un iebāzu tajā savu kaimiņu, lai asinis nepaliktu uz kāpnēm. Paņēmu līķi aiz kājām un izvilku to no mājas. Tas bija smags, divreiz lielāks par mani. Tas man prasīja daudz laika," šausmīgās detaļās atklāj pats slepkavnieks.

Pēc tam viņš paņēma ratus, kas paredzēti malkas pārvadāšanai, un aizveda līķi uz kādu brīvu vietu aiz vietējā veikala, kur izraka seklu kapu. Viņš iemeta ķermeni un nazi bedrē un pārklāja to ar zemi. Tas viss prasīja vairākas stundas. Notiekošo fiksēja veikala kameras. 

"Pēc tam es vēl divas reizes ierados apbedīšanas vietā. Es vēroju, vai zāle sāks augt," pastāstīja Kovaļenko. Pēc līķa aprakšanas viņš atgriezās dzīvoklī, kur zem galda atrada mētājamies savu it kā nozagto maku.

Šā gada janvārī tiesa Kovaļenko piesprieda 10 gadu un sešu mēnešu cietumsodu, kas saīsinātā tiesas procesa dēļ tika samazināts līdz septiņiem gadiem. 2018. gads tiek uzskatīts par soda izciešanas sākumu, kad notiesātais tika arestēts. Un, lai arī advokāts pārsūdzēja tiesas spriedumu gan apgabala, gan augstākajā tiesā, septiņu gadu spriedums tika atstāts nemainīgs, un augstākā tiesa lietu vispār nepieņēma izskatīšanai.