Veselības centrā Rīgā mājdzemdību laikā bojā gājusi sieviete

Veselības centrs "Stārķa ligzda", kas jau vairāk nekā desmit gadus nodrošina iespēju mazuli laist pasaulē mājas vidē, sertificētu vecmāšu uzraudzībā, uzsver – mājdzemdībās piedalās pieredzējuši profesionāļi, un izdarīt secinājumus par konkrēto gadījumu ir pāragri.

Uzsita asini – ar šādiem vārdiem reanimatologs Roberts Fūrmanis mikroblogošanas vietnē "Twitter" sāk ierakstu par mājdzemdībām, kuras beigušās ar jaunās māmiņas nāvi. To, ka šāda situācija bijusi, apstiprina arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

"Varam apliecināt, ka mums pagājušajā nedēļā ir bijis dienestā izsaukums uz mājās notikušām dzemdībām, kur diemžēl ir sieviete gājusi bojā, brigādes ir notikuma vietā strādājušas gandrīz stundu, mēģinot palīdzēt glābt cilvēku dzīvību, bet diemžēl sieviete ir mirusi," teica NMPD pārstāve Ilze Bukša.

Mātes mirstības statistika Latvijā ir ļoti nevienmērīga un gadu no gada lēkā no viena vai trim līdz 10 un 12 gadījumiem.

Mājdzemdību centrā "Stārķa ligzda" uzsver – šī ir pirmā reize teju 15 gadu laikā, kopš šī joma Latvijā tiek regulēta, kad mājdzemdībās iet bojā māte.

"Mēģinās saprast, ko var darīt, lai pamanītu kaut ko, kas varbūt iepriekš nebija manāms. Un varbūt tur bija tādi apstākļi, ko nevarēja iepriekš pamanīt, mēs to nezinām," sacīja centra valdes loceklis Reinis Ceplis.

Fūrmaņa ieraksts "Twitter" raisījis garu diskusiju, kuras dalībnieki izteikušies gan par, gan pret mājdzemdībām.

Pats ārsts paudis striktu viedokli, ka "plānotas mājdzemdības ir bezatbildība, jo akūtā situācijā liedz palīdzību kā mātei, tā bērnam".

Starp atbildēm lasāms arī viedoklis, ka par dzemdībām mājās liek izšķirties no citiem dzirdētais par attieksmi stacionārā. Kā raksta tviterlietotāja Egita, "stāsti, kā uz citām bļauts un bez saskaņošanas veiktas manipulācijas liek izvēlēties riskantākus variantus".

"Mēs ļoti kategoriski iestājamies pret dzemdībām ārpus stacionāra bez mediķa klātbūtnes,"  teica Ceplis, uzsverot – katra grūtniecība tiek rūpīgi izvērtēta, pirms piekrist sniegt mājdzemdību pakalpojumu.

"Tās vecmātes, kas pieņem šīs dzemdības, ir izglītotas, sertificētas, viņām ir liela stacionāra darba pieredze, tas nav vienkārši kaut kāds krūmu dakteris, kurš no kaut kurienes ir parādījies," norādīja Ceplis.

Tāpat izstrādāts arī protokols, pie kādiem sarežģījumiem jāsauc palīdzība un sieviete jānogādā stacionārā.

Rīgas dzemdību namā, kur pasaulē nāk aptuveni trešā daļa Latvijā dzimušo mazuļu, kategorisku "nē" mājdzemdībām nesaka, bet uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi izvērtēt, vai dzemdībās tiešām nav gaidāmi nekādi sarežģījumi. Bet arī tad nav garantijas, ka nesāksies asiņošana, kas visā pasaulē ir starp izplatītākajiem mātes mirstības cēloņiem.

"Faktiski dažu minūšu laikā sieviete var pazaudēt visu savu asins daudzumu, kas viņai cirkulē, un, ja laikus neaizvieto, faktiski, mēs runājam par minūtēm, kas stacionārā ir iespējams, bet ārpus stacionāra nav iespējams," stāstīja Rīgas Dzemdību nama Dzemdību centra vadītāja Anna Miskova.

Tomēr aptuveni 300 sievietes katru gadu izvēlas dzemdēt ārpus stacionāra. Viens no iemesliem – bailes no nelaipnas, bezpersoniskas attieksmes.

"Mēs ļoti daudz strādājam, lai uzlabotu šo dzemdību aspektu, un, man liekas, ka pēdējā laikā mums ir panākumi, mēs saņemam daudz pozitīvas atsauksmes. Cilvēki visbiežāk baidās no medicīniskas iejaukšanās, tāpēc viņi izvēlas kaut ko tādu, bet vienmēr ir jāpadomā, kas ir droši, kas nav droši. Teiksim, ja mēs lidosim ar jums ar lidmašīnu un pilots pateiks, nu, ziniet, dārgie, 90%, ka mēs lidosim un 10%, ka mēs nokritīsim, jūs laikam nelidosiet. Ir novēršamie un nenovēršamie mātes mirstības cēloņi, asiņošana ir novēršamais," sacīja Miskova.

Tiesa, pirms četriem gadiem tieši no asiņošanas bojā gāja kāda jauna sieviete Tukuma slimnīcā. Dzemdību speciālistei par nolaidīgu pienākumu pildīšanu toreiz piesprieda piespiedu darbu.