Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Latgales tiesas apgabala prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām, tostarp domes priekšsēdētāju Marutu Plivdu par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Par dokumentu viltošanu KNAB rosina apsūdzēt Preiļu pašvaldības priekšsēdētāju un citas amatpersonas (3)
KNAB paziņojumā presei raksta, ka vienai no iepriekšminētajām amatpersonām birojs papildus inkriminē arī nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, kā arī šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgās ieroču glabāšanas atļaujas.
Aģentūrai LETA zināms, ka starp piecām minētajām personām ir Plivda. Savukārt KNAB izplatītā informācija liecina, ka starp pārējām personām ir arī pašvaldības būvvaldes amatpersonas un Tehniskās daļas amatpersona.
KNAB šo kriminālprocesu sāka 2019. gada 4. oktobrī, savukārt 7. novembrī šajā lietā KNAB veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā sankcionētas kratīšanas.
Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā iegūtie pierādījumi liecina, ka 2019. gada 6. augustā un 7. augustā trīs Preiļu novada domes amatpersonas ar vēl divu Preiļu novada domes amatpersonu atbalstu viltojušas aktu par atjaunotās Preiļu novada domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.
Domes amatpersonas minēto aktu 2019. gada 7. augustā uzrādījušas Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem, kas veica būves ārpuskārtas pārbaudi.
Krimināllikums Preiļu novada domes amatpersonām par inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredz sodu - brīvības atņemšanu līdz pat četriem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule norāda, ka būvniecība savas specifikas, nozīmīgo finanšu līdzekļu un interešu pušu saskares dēļ ir ārkārtīgi sensitīva nozare, kas jau vairākus gadus ir arī viena no KNAB prioritātēm.
Ņemot vērā būvniecības nozares raksturojumu un specifiku, jebkāda veida pārkāpumi, kas pieļauti vai iniciēti būvniecībā, potenciāli apdraud ne tikai sabiedrības drošību, bet arī publisko finanšu līdzekļu efektīvu izlietošanu. Līdz ar to situācijas, kad amatpersonas ir gatavas viltot dokumentus, lai pieņemtu ekspluatācijā nepabeigtu būvniecības objektu, ir vērtējamas kā īpaši rupji pārkāpumi, norāda Cīrule.