"Viņa rokas izskatījās kā piepūsti baloni." ASV mediķi nespēj konstatēt slimību, ar kuru sirgst piecgadīgs bērns (1)

Nonākot slimnīcā, puikas veselības stāvoklis uzlabojās - vēdergraizes pārgāja, iekaisums mazinājās. Tiesa, pēc veiktajām asinsanalīzēm iezīmējās kāda īpatnība - zēna organismā tika atklāts paaugstināts balto asinsķermenīšu daudzums. Tas ārstiem lika bažīties, ka bērns ir saķēris kādu infekciju.

Ārsti pieļāva iespēju, ka bērnam ir balanīts (dzimumlocekļa galviņas iekaisums) un izrakstīja viņam antibiotikas.

Pietūkums pastiprinās

Lielāko dienas daļu zēns gulēja, taču vakarpusē bērns atkal sāka slikti justies - parādījās drudzis. Vecmāmiņa sagatavoja karstu vannu un tajā brīdī viņa zēnam uz kājām ievēroja īpatnējus izsitumus, kas bija apļa formā.

Vēlāk, kad bija jādodas laukā no vannas, zēns nevarēja vairs piecelties. Viņš teica, ka sāpot kājas, kas bija pamatīgi pietūkušas.

Vecmāmiņa novēroja, ka arī mazdēla rokas ir pietūkušas, jo tās izskatījās gluži kā piepūsti baloni. Vēlāk pietūka arī zēna acu plakstiņi un lūpas, kas uzreiz apgrūtināja elpošanu.

Tajā brīdī vecmāmiņa saprata - zēns jāved uz slimnīcu, jo pastāv risks, ka lūpas kļūs vēl lielākas un zēns nosmaks.

Bērna māte steidzās prom no darba, lai nogādātu dēlu atpakaļ slimnīcā.

Atgriešanās slimnīcā

Nonākot slimnīcā, zēns kļuva īgns un nevēlējās, lai viņu pārbauda, jo pietūkušās ķermeņa daļas sāpēja. Viņš sāka raudāt, kad ārsti centās aplūkot pietūkušās rokas un kājas.

Mediķiem radās aizdomas, ka zēns sirgst ar retu un potenciāli bīstamu sīko asinsvadu slimību - Henoha-Šēnleina Purpura vaskulīu. Tas ir autoimūns traucējums, ar kuru lielākoties sirgst tieši bērni. Slimības tipiskie simptomi esot sāpes vēderā, artrīts un izsitumi dažādās ķermeņa vietās.

Izsitumus rada pārplīsuši mazie asinsvadi zem ādas. Jo tuvāk tie pārplīst ādas virsējai kārtai, jo tumšāki tie kļūst. Zēna izsitumi bija gaiši, kas nozīmēja, ka tie atrodas dziļi zem ādas. 

Ārsti nolēma, ka zēns slimnīcā paliks pa nakti un viņa veselības stāvoklis tiks rūpīgi uzraudzīts.

Jauna diagnoze

Nākamajā dienā zēnu izmeklēja ārste Krista Birnija. Viņa secināja, ka zēna veselības stāvoklis ir stabilāks, taču viņš nesirgst ar Henoha-Šēnleina Purpura vaskulītu. 

Ārstei radās aizdomas, ka zēns varētu būt slims ar Laima slimību, jo piemājas dārzā, kur viņš mēdza spēlēties, esot daudz ērču. Tiesa, šī diagnoze neapstiprinājās, jo analīzes bija negatīvas.

Birnija vēlreiz izmeklēja zēnu un uzklausīja vecāku teikto par iepriekšējo vizīti slimnīcā, kad zēnam bija iekaisis dzimumlocekļa galiņš.

Aplūkojot visus zēna slimības simptomus, Birnija konstatēja, ka bērnam ir alerģiska reakcija pēc vīrusa infekcijas, jo zēns tieši pirms nedēļas bija saaukstējies.

Alerģiskā reakcija izraisīja histamīna (ķīmiska viela ķermenī) izdalīšanos organismā. Tā rezultātā zēnam pietūka rokas, kājas un seja. 

Nākamajā dienā pēc zāļu injicēšanas roku, kāju un sejas pietūkums pamazām sāka mazināties.

Šī neziņa atstāja smagas sekas - katru reizi, kad zēns vēlāk teica, ka viņam sāp vēders, vecāki domāja, ka briesmīgā slimība ir atgriezusies.