Pāris soļi, kas spēj padarīt cilvēku laimīgu

Mūsdienu popkultūrā daudz var dzirdēt par laimi. Tā bieži tiek pārdota kā kaut kas tāds, ko mēs varam glabāt un uzglabāt mūžīgi. Saskaņā ar šo aprakstu laime ir līdzīga acu krāsai - ja mums tā būs, tā paliks pie mums visu mūžu. Laime ir nevis noteikts stāvoklis, bet gan darbs. Labā ziņa ir tā, ka, ja neesam priecīgi, mēs varam strādāt pie pārmaiņām. Un sliktā ziņa ir tā, ka, ja nevērīgi koncentrējamies uz to, mēs riskējam dzīvē ienest vairāk nelaimju.

Tādā veidā laime ir līdzīga labai fiziskai sagatavotībai. Ja mēs uzturam veselīgu uzturu un regulāri vingrojam, mēs uzlabosim savu iekšējo un ārējo veselību. Lielais pluss laimei ir tas, ka atšķirībā no mūsu fiziskās labsajūtas, kas pasliktināsies līdz ar vecumu, mēs varam mūžīgi strādāt pie savas laimes.

Visticamāk, ka jūs dzīvojat aizņemtu dzīvi. Sākot ar bērnu audzināšanu un beidzot ar prasīgu darbu, jūsu ikdienas kalendārs ir pilns, un jums ir neskaitāmas intereses, kas sacenšas par savu laiku. Kā jūs izvēlaties, kā pavadāt laiku?

Vienkārši pajautājiet sev: "Vai tas, ko es šobrīd daru, pabaros manu dvēseli?"

Profesors Roberts Pufs ir licencēts klīniskais psihologs, kurš privātajā praksē darbojas vairāk nekā 20 gadus. Viņš stāsta par savu pieredzi laimes meklējumos: "Es dzīvoju Kalifornijas dienvidos un apmeklēju Sanhuana Capistrano draudzi, kas ir viena no Spānijas priesteru dibināto draudžu sērijām, kas šķērso Kalifornijas piekrasti. Man ir paveicies dzīvot netālu no tās, un es veltu laiku regulāriem apmeklējumiem, lai dzīves laikā atrastu mieru un klusumu. Vienu dienu es stundu pavadīju mierīgi pastaigādamies pa gaiteņiem un novērtējot skaistus dārzus."

"Vēlāk tajā pašā vakarā es ieplānoju vienu stundu skatīties TV raidījumu. Tas ir ļoti populārs, un daudzi mani draugi to ieteica. Uzticoties viņu viedoklim, es nolēmu noskatīties divas epizodes. Pēc pirmās epizodes noskatīšanās es piekritu tam, ko mani draugi bija teikuši. Tas bija skaists un labi nofilmēts raidījums. Tajā pašā laikā sižets bija tumšs un negatīvs. Citā dienā es nolēmu noskatīties to pašu sēriju vēlreiz, bet pēcgarša palika tāda pati. Man bija divas iespējas, kā nākotnē pavadīt vienu stundu. Es varētu turpināt skatīties seriālu, kuru ieteica mani draugi, vai pavadīt laiku Sanhuana Capistrano draudzē. Pēc raidījuma noskatīšanās es varētu sev pajautāt: "Vai seriāls piepildīja manu dvēseli?” Un atbilde būtu nē. Tikmēr atbilde bija skaidrs "jā", kad staigāju pa draudzes ēku," vēsta profesors. 

Tas nenozīmē, ka tas darbosies jūsu gadījumā. Piemēram, ja jūsu agrākā pieredze atstāja negatīvu skatījumu uz reliģiju, tad draudzes apmeklējums var izraisīt tieši pretējas izjūtas. 

"Viena kliente manā terapijas praksē cīnījās ar satraukumu, un es ieteicu viņai pastaigāties dabā. Pēc mana padoma ievērošanas viņa pastāstīja, kā viņai uzmācās simtiem mušas, un atzina, ka šī pieredze ir bijusi ārkārtīgi nepatīkama. Tāpēc viņai daba vismaz pagaidām dvēseli nepabarotu. Mans viedoklis ir tāds, ka mēs visi esam veidoti savādāk. Tas, kas baro manu dvēseli, ne obligāti pabaros jūsu. Tāpēc daļa no tā, kā atbildēt uz jautājumu par dvēseles pabarošanu, ir veikt izmeklēšanu - dvēseles meklēšanu, ja vēlaties," atzīst Roberts Pufs. 

Saraksts, ar kuru jāsāk, ir mūzika, TV programmas un filmas. Padomājiet par saturu, kas baro jūsu dvēseli.

"Es vienmēr iesaku saviem klientiem zināt, ko viņi vēro un klausās. Vārdi un attēli ir jaudīgi, tāpēc iesaku jums koncentrēties uz pozitīvām ziņām. Kad esat atradis to, kas baro jūsu dvēseli, palieciet pie tā. Pat negatīvā vidē mēs varam atrast aktivitātes, kas mūs interesē; vissvarīgākais ir tas, uz ko mēs koncentrējamies.

Pieņemsim, ka jūs strādājat ļoti negatīvā vietā. Jūsu priekšnieka, kolēģu un klientu attieksme, ir ārpus jūsu kontroles. Bet jūs varat ierobežot savu dalību.

Ja saruna starp kolēģiem uzņem negatīvu pavērsienu, iespējams, jūs varat pieklājīgi to pamest un pavadīt laiku citur. Tālāk, dodoties ceļā uz darbu un atpakaļ, jūs varat izveidot ļoti dvēseli barojošu vidi. Piemēram, braucot uz darbu, varat, piemēram, klausīties nomierinošu mūziku vai pacilājošu interviju," vēsta Pufs. 

Kad jūs koncentrējat uzmanību uz pozitīvām lietām jūsu dzīvē, jūs atveraties. Tikai apstājoties un nedomājot par dvēseles barošanu, jūs ieaicināt negatīvismu atpakaļ savā dzīvē. Tāpat kā sportistiem, kuri pārtrauc trenēties un viņu fiziskā sagatavotība pasliktinās, samazinās arī viņu laime.

"Tik daudzos mūsu dzīves aspektos, sākot no laika apstākļiem līdz mūsu darba vietai un beidzot ar ģimenes locekļu personībām, mums ir maza kontrole vai arī tās vispār nav, mēs varam darīt tikai tik daudz. Labās ziņas ir, ka neviena no šīm lietām mūs nepadara nelaimīgus. Visu dienu, katru dienu, mums ir rīki, kā padarīt dzīvi laimīgāku. Mums vienkārši ir vajadzīga liela vēlme būt laimīgiem un veltīt laiku, enerģiju un koncentrēties, lai mēs dzīvē piedzīvotu mazāk ciešanu un vairāk laimes. Laime ir izvēle. Labākais ir tas, ka tā nav statiska. Citiem vārdiem sakot, neatkarīgi no tā, kur atrodaties, varat sākt spert mazus soļus, lai jūsu dzīvē ienestu vairāk laimes tieši tagad," piebilst Pufs.