Valsts prezidents: Jautājums par latviešu vēsturiskajām zemēm ir svarīgs, lai būtu iespējams valsts atbalsts kultūrtelpu attīstībai

Prezidenta kancelejā aģentūru LETA informēja, ka šodien Levits apmeklēja Alsungu un Kuldīgu. Prezidents Alsungas Kultūras namā tikās ar iedzīvotājiem un diskutēja par suitu kultūrtelpas identitāti un attīstību.

Atklājot diskusiju, Valsts prezidents sacīja, ka suitu kultūra un tradīcijas ir svarīgas ikvienam latvietim, jo latvietība ir daudzveidīga. "Tas mums ir jāuzsver un reizēm varbūt jāatklāj no jauna, jo padomju laikos kultivēja plakanu latvietības jēdzienu bez daudzveidības, tāpēc ir ļoti labi, ka, neraugoties uz visu, cauri laikiem jūs esat saglabājuši šo savu specifisko kultūras tradīciju un īpatnību, kas ir radusies vēsturisku apstākļu dēļ," klāstīja Levits.

Viņš norādīja, ka suiti ir "katoļticīga saliņa luterāņu vidē", kas pierāda to, ka šeit var sadzīvot dažādas reliģijas, kā arī suitu pamatā esošā reliģiskā dažādība ir nostiprinājusi introverto latvieti.

Valsts prezidents arī uzklausīja diskutētāju priekšlikumus topošajai likuma iniciatīvai par latviešu vēsturiskajām zemēm, ko plānots iesniegt Saeimā šā gada septembrī. Pamatojot likumprojekta nepieciešamību, Levits norādīja, ka latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm ir sava identitāte, kultūra un valodas īpatnības, un tas ir mūsu kultūras elements, kas mums ir jāstiprina kā valstij.

"Latvija ir kultūrvalsts, un tas nenozīmē tikai kultūras elementu, bet arī valstiskuma elementu. Latvija ir radusies kā latviešu valsts. Ja nebūtu latviešu ar savu valodu un tradīcijām, tad nebūtu arī nekādas vajadzības pēc Latvijas valsts. Kultūra un valoda ir Latvijas valsts pamatā, un tas pieder pie mūsu Satversmes. Visām valstīm tas tā nav. Tādēļ šis jautājums par latviešu zemēm ir svarīgs, lai būtu iespējamas valsts atbalsta programmas kultūrtelpu veidošanai, izkopšanai un attīstībai," uzsvēra Valsts prezidents.

Diskusijas noslēgumā Levits secināja, ka ir nepieciešamas korekcijas valsts ilgtermiņa reģionālās attīstības politikā, kur jāietver solidaritātes jēdziens - solidaritāte ar visiem Latvijas reģioniem, visām Latvijas vietām.

"Suitu kultūras saknes pēdējos gados ir atguvušas savu spēku, primāri pateicoties cilvēkiem pašiem, un tas ir labi, jo kultūru nevar uzturēt mākslīgi, tam ir jānāk no cilvēkiem, kuri jūtas tai piederīgi. Protams, arī valstij un pašvaldībai ir jāatbalsta kultūra, bet tā nevar šo kultūru izkopt cilvēku vietā. Domāju, ka suitu kultūras atbalsta programma būtu ļoti laba, un to vajag panākt. Kultūra ir ilgtspējīgs fenomens, tādēļ es iestātos par institucionālu atbalstu, nevis projektu veidā, jo tas nav nekas pastāvīgs. Un šāda veida programma būtu Kultūras ministrijas pārziņā. Tāpat es atbalstu to, ka šeit, suitos, ir jābūt ekonomiskajai dimensijai, un noteikti ir jāstiprina horizontālā sadarbība starp pašvaldībām," uzsvēra Levits.

Kā aģentūru LETA informēja Alsungas novada pašvaldībā, Valsts prezidents vizīti Alsungā sāka ar Alsungas novada tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centra, kā arī etniskās kultūras centra "Suiti" austuves un "Suitu ķēķa" apmeklējumu.

Alsungas Kultūras namā diskusijā ar iedzīvotājiem tika apspriests, kas ir raksturīgs suitu kultūrtelpai, kā tā tiek pārmantota un kā ikdienā tā tiek darbināta. Kā otra svarīgākā diskusijas tēma bija atbalsts, kāds būtu nepieciešams, lai suitu kultūrtelpa varētu sekmīgi attīstīties un pastāvēt. Diskusijā ar iedzīvotājiem tika aizskarti arī tādi praktiski jautājumi, kā Administratīvi teritoriālā reforma, izglītības, lēmumu pieņemšanas, infrastruktūras attīstības, uzņēmējdarbības un citi jautājumi, norādīja pašvaldībā.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (V) pēc Valsts prezidenta vizītes novadā atzina, ka tā bijusi ļoti vērtīga, jo pārrunāti ļoti daudzi ne tikai Kuldīgai, bet arī visai valstij aktuāli jautājumi, proti, par suitu kultūrtelpu un tās saglabāšanu un kā to izdarīt. "Ļoti būtiski ir jautājumi par administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu tā, lai arī tie iedzīvotāji, kuri dzīvo tālāk no centra justos piederīgi novadam un viņi saskatīto nākotni arī dzīvojot nomaļākos pagastos," sacīja Bērziņa.

Viņa atzinīgi novērtēja arī Levita zināšanas par vēsturi un tiesībām. Viņš sniedzis ieteikumus, kā labāk sagatavot Kuldīgas nomināciju UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam, atspoguļojot Kurzemes - Zemgales hercogistes laikā gūtos sasniegumus. Valsts prezidents esot gatavs arī parakstīt šo nominācijas pieteikumu.

Runājot par Levita rosināto Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu, Bērziņa norādīja, ka tā ir ļoti vērtīga iniciatīva, jo Latvijā ir svarīgi izcelt katram novadam raksturīgo, taču tajā pašā laikā iemācīties būt vienotiem sava novada mērķu īstenošanai.

Kā ziņots, Levits kultūrvēsturisko zemju jautājumam uzmanību pievērsa administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Valsts pirmā persona kritiski vērtēja veidu, kādā šī reforma tika veikta, jo tajā neietilpa kultūrvēsturiskās piederības, unikālo kultūrtelpu un vietējo kopienu identitātes saglabāšanas jautājumi, tāpēc viņš ir apņēmies jau drīzumā Saeimā iesniegt Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu.

Levits stāstīja, ka šīs vēsturiskās zemes ir minētas Satversmē, tomēr tām nav institucionāla ietvara, piemēram, viņaprāt, šo zemju vidū būtu jāiekļauj Sēlija.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!