Judins: Par Jansona iespējām uz tiesībsarga amatu kandidēt trešo reizi jāuzklausa ekspertu viedoklis (2)

Politiķis norādīja, ka viņa skatījumā pašlaik likumā noteiktais, ka tiesībsargu var apstiprināt amatā atkārtoti, nozīmējot, ka tiesībsargu šajā amatā vienu reizi var apstiprināt atkārtoti. Tāpēc Judins ar kolēģiem virzītajos likuma grozījumos paredzējis noteikt divu termiņu ierobežojumu šī amata ieņemšanai.

Ja tiesību jomas eksperti norādītu, ka pašreizējais likums atļauj Jansonam kandidēt arī trešo reizi, tad virzītajos grozījumos varētu iestrādāsiet pārejas noteikumus, kas ļautu pašreizējam tiesībsargam kandidēt arī trešo reizi, pauda Judins.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa, Jansons būtu gatavs kandidēt uz trešo termiņu, ja saņems šādu aicinājumu no deputātiem. Pašlaik likums nosaka, ka tiesībsarga amata kandidatūru jāizvirza vismaz pieciem deputātiem un augstāk minētie grozījumi paredz minimālo deputātu skaitu, kuriem jāizvirza pretendents, palielināt līdz desmit.

Siliņa norādīja, ka tiesībsarga ieskatā likumu veidošanas labā prakse paredzētu, ka, ja tiek pieņemti šādi grozījumi, tas ir jāiestrādā pārejas noteikumi, kas ļautu pašreizējam tiesībsargam kandidēt arī trešo reizi. Jansons norāda, ka lēmuma pieņemšana par to, kurš tiek ievēlēts tiesībsarga amatā, ir Saeimas deputātu rokās un, ka, atšķirībā no ierēdņu atlases konkursiem, tiesībsarga izraudzīšanās ir politisks lēmums.

Jansonam patlaban rit otrais termiņš amatā, kas noslēdzas 2021. gada pavasarī.

Judins, skaidrojot plašāk piedāvātos likuma grozījumus, akcentēja, ka tie paredz arī vairākas citas izmaiņas. Ierosinājumi neesot politiski motivēti, bet virzīti ar mērķi juridiski sakārtot konstatētās neskaidrības un veikt nepieciešamos uzlabojumus. Grozījumi bija sagatavoti jau pavasarī, bet tolaik netika virzīti, ņemot vērā, cik karstas bija diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu, skaidroja deputāts.

Judins akcentēja, ka piedāvātie grozījumi nav vērsti pret Jansonu. Politiķa ieskatā Jansons labi pilda savus pienākumus, aktīvi rīkojoties. Parlamentārietis norādīja, ka tiesībsargam nav jābūt tādam, ko “ļoti mīl valdība un Saeima”, viņam jābūt zināmā opozīcijā un ātru reakciju. Tāpēc ir ļoti labi, ka Jansons pauž savu redzējumu, sacīja deputāts.

Judins skaidroja, ka likumprojektā ir paredzētas vairākas izmaiņas, lai uzlabotu regulējumu. Plānots atcelt arī tiesībsarga administratīvo imunitāti, ņemot vērā, ka tā jau ir atcelta arī Saeimas deputātiem un tiesnešiem.

Tāpat mērķis ir panākt lielāku deputātu iesaisti un plašāku diskusija Saeimā, tāpēc plānots noteikt, ka tiesībsarga kandidatūru jāvirza vismaz desmit deputātiem, nevis pieciem, kā noteikts pašlaik, skaidroja Judins. Tāpat rosināts noteikt, ka amata kandidāti jāuzklausa Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Izmaiņu mērķis ir redzēt vairākus labus kandidātus uz tiesībsarga amatu, norādīja Judins.

Kā ziņots, vairāki "Jaunās vienotības" un "Attīstībai/Par!" Saeimas deputāti rosina veikt vairākas izmaiņas likumā saistībā ar tiesībsarga apstiprināšanu amatā, tajā skaitā noteikt divu termiņu ierobežojumu tiesībsarga amata ieņemšanai.

Plānots paaugstināt prasības tiesībsarga amata kandidātam, nosakot, ka pretendentam ir jābūt ar maģistra vai tam pielīdzināma grādu. Tāpat paredzēts likumā ierakstīt, ka kandidātam ir jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas.

Parlamentārieši norāda, ka likuma grozījumiem sagaidāma pozitīva ietekme, jo tie veicinās tiesībsarga kā nozīmīgas Saeimas vēlētas amatpersonas cilvēktiesību aizsardzības jomā prestižu un vairos sabiedrības uzticību tiesībsarga institūtam.

Saeimai vēl jālemj par šo grozījumu nodošanu izskatīšanai parlamenta komisijās.