"Likums nosaka, ka jums tagad mani ir jāapgādā!" Vai bērniem jāapmaksā pansionāta rēķini tēvam, kas par tiem nekad nav rūpējies? (15)

Ludmila un Tatjana ir māsas, pieaugušas sievietes, kuru vecāki izšķīrušies pirms 27 gadiem, kad jaunākajai māsai, Tatjanai, bijuši 5,  bet Ludmilai – 11 gadi.

Bērnībā tēvs, būdams dzērumā, fiziski izrēķinājās ar māti – sita viņu, meta ar nažiem, dzina ārā no mājām. Dzērumā nav žēlojis arī bērnus.

Tā kā tēvs strādājis telekomunikāciju uzņēmumā, mājās mētājies ļoti daudz visādu vadu, ar kuriem viņš sitis bērnus, stāsta Ludmila

Reiz meiteņu māte pēc vīra kārtējās ārdīšanās dzērumā izsaukusi policiju un vīrietis aizvests uz atskurbtuvi. Tad viņa trīs dienu laikā paņēmusi pašu nepieciešamāko un kopā ar bērniem aizbēgusi no varmākas uz vietējo kopmītni.

"Es gāju pie viņa ciemos līdz brīdim, kad 16 gadu vecumā tēvs mani palūdza netraucēt viņam dzīvot," stāsta meita Ludmila. Tēvs visiem pasludinājis, ka jaunākā māsa nav viņa meita, un viņa tēvu kopš 5 gadu vecuma nav redzējusi vispār.

Kaut arī vīrietis raidījumam stāsta, ka viņa pensija aprēķināta no teju 40 gadu ilga darba stāža, viņš apgalvo, ka alimentus nav maksājis, jo vienkārši neesot bijis no kā. “Pie saimnieka es nopelnīju divi lati. Pēc tam jau viņš sāka pa pieci lati maksāt,” stāstīja abu sieviešu tēvs Valērijs Smirnovs.

Gadiem ilgi ģimenei ar tēvu nav bijis nekāda kontakta, līdz piepeši tēvs par sevi nesen atgādinājis - pagājušā gadā no Jelgavas Sociālā dienesta saņemta vēstule, ka

tēvs kopš 2017. gada aprīļa atrodas sociālās aprūpes mājā un meitām kā apgādniekiem jāveic sociālās aprūpes pakalpojumu apmaksa.

"Veselības stāvoklis bija ļoti, ļoti slikts, daudzas citas sociālās funkcionēšanas spējas, pie kurām bieži vien ne tikai šo klientu, bet arī citus noved dažādi dzīvesstila lēmumi. Mēs pieņēmām lēmumu par sociālā pakalpojuma nepieciešamību," saka Jelgavas novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Āna.

Valērijs nepilnus trīs gadus dzīvojis sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā "Staļģene".

Lai samaksātu par šeit sniegtajiem pakalpojumiem, nācās atcerēties par meitām.

"Dabūju sev vecuma pensiju, un pensija man ir 350 eiro ar 38,8 gadu darba stāžu. Kad tā pensija parādījās, pansionāta priekšniece sāka teikt, ka vajag piemaksāt pie pensijas klāt, jo pansionāts maksā 750 eiro," klāsta Valērijs.

Āna savukārt uzsver, ka sociālo dienestu interesē klientam nodrošināt pakalpojumu, un pēc tam tiek noskaidrots, kas ir maksātājs. Šajā gadījumā likums nosaka bērniem rūpēties par līdzmaksājumu.

Ludmila uzskata, ka tas nav taisnīgi: "Cilvēks nerūpējās par savu ikdienu, par savu nākotni, viņam nebija jādomā par to, ka jāceļas četros uz darbu, ka jābaro, jāapģērbj un jāsūta skolā bērni. Cilvēks var atļauties nestrādāt no 43 gadu vecuma un tad, kad pensijā viņam nepieciešama kaut kāda palīdzība, viņš var atļauties vērsties pie saviem bērniem un teikt, ka "likums nosaka, ka jums tagad mani ir jāapgādā!""

Abas māsas vērsās Zemgales rajota tiesā atbrīvot no pienākuma uzturēt tēvu, bet tiesa šo lūgumu noraidīja. Jelgavas novada pašvaldības juridisko pakalpojumu sniedzējs Aldis Jēgers "4.studijai" skaidroja - tiesa lietu izbeidza, jo Ludmilas tiesības nebija aizskartas, proti, tā kā viņai nebija ienākumu, no kuriem apmaksāt tēva rēķinus, viņa no šī maksājuma jau bija atbrīvota, bet otra māsa nebija neko iesniegusi. 

"Dokumenti ir iesniegti, sagatavots lēmums par maksājuma apmēru un, līdzko viņa saņems šo lēmumu ar konkrētu rēķinu un prasību maksāt konkrētu summu, viņa varēs vērsties tiesā ar prasību atbrīvot no tēva uzturēšanas pienākuma," sacīja Jēgers.

Pašvaldība aprēķinājusi, ka jaunākajai māsai par tēva uzturēšanos sociālās rehabilitācijas centrā ir jāveic 1800 eiro līdzmaksājums.

Tā kā pagaidām vecākā māsa Ludmila no maksājuma ir atbrīvota, saistības jāuzņemas jaunākajai māsai Tatjanai, kuru tēvs nepazīst jau 27 gadus. Ja viņai izdosies pierādīt savu taisnību, summu segs Jelgavas novada pašvaldība. Patlaban tēvs sociālās aprūpes centrā vairs nedzīvo, tātad rēķins nepieaugs.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!