Zinātnieki no divām apdraudētām zivju sugām nejauši radījuši zivs hibrīdu

Zinātniskajā žurnālā "Genes" zinātnieki raksta, ka viņiem izdevies no divām apdraudētām zivju sugām radīt hibrīdu - dzeloņzivi. Nebrīvē dzīvo aptuveni 100 zivs hibrīdu, tomēr zinātnieki neplānoja radīt vēl kādu. 

"Mēs negribējām spēlēties ar hibrīdu radīšanu, tāpēc tas bija pilnīgi nejaušs iznākums," laikrakstam "The New York Times" stāstīja pētnieks Atila Možārs. 

Krievijas store (acipenser gueldenstaedtii) ir apdraudēta un ekonomiski nozīmīga zivju suga, proti, tā ir avots lielai daļai pasaules kaviāra. Šīs sugas zivis var izaugt pat 2,1 metru garas un pārtiek no moluskiem un vēžveidīgajiem. Savukārt Amerikas airdegune (polyodon spathula) pārtiek no zooplanktona un var sasniegt 2,5 metrus lielu garumu. Arī šī zivs suga ir apdraudēta. 

Abām zivs sugām ir viens priekštecis, kas dzīvojis pirms 184 miljoniem gadu, vēstīts izdevumā "Times". 

Par spīti sugu atšķirībām, tās varēja savā starpā vairoties, kas bija liels pārsteigums zinātniekiem. Viņi laboratorijā centās pavairot Krievijas stores ar ginoģenēzes palīdzību. Tas ir īpašs olšūnas attīstības veids, kad šo attīstību gan izraisa spermatozoīda iespiešanās olšūnā, taču abu šo šūnu kodoli nesaplūst un dalās tikai olšūnas kodols. Tas nozīmē, ka  pēcnācējs attīstās tikai no mātes DNS. Tiesa, reizēm var notikt negaidītais. Šoreiz zinātnieki ieguva pēcnācēju, kuram ir gan stores gan airdegunes gēni. Visas iegūtās dzeloņzivis ir plēsēji līdzīgi kā stores, un tām ir storei līdzīgs deguns. 

Lielākā daļa sugu hibrīdu, piemēram, lauvas un tīģera hibrīds vai zirga un ēzeļa hibrīds paši nevar radīt pēcnācējus. Dzeloņzivs, visticamāk, nav izņēmums. Pētnieki plāno parupēties par iegūtajām zivīm, tomēr jaunus hibrīdus neradīs. 

Fakts, ka abām šīm zivju sugām ir viens sencis, arī pierāda, ka tās nemaz nav tik atšķirīgas. 

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!