Liepājas domes un teātra vadība klātienē runās ar Finanšu un Kultūras ministrijas pārstāvjiem

LETA jau ziņoja, ka gadījumā, ja Liepājas teātris nesaņems finansiālu atbalstu Covid-19 krīzes seku novēršanai, jau oktobrī var nākties apturēt tā darbību. Liepājas teātris ir pašvaldības kapitālsabiedrība, tādēļ tas neguva valdības finansiālu atbalstu Covid-19 radītās krīzes seku novēršanai.

Kļaviņa norādīja, ka sagaidāms, ka tuvākajā laikā varētu notikt arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tiks lemts par konkrētiem iespējamiem atbalsta mehānismiem Liepājas teātrim.

Pēc tikšanās ar FM, KM pārstāvjiem un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem un viņu lēmumiem sekos tālākie rīcības soļi, proti, Liepājas teātra un pašvaldības saruna par iespējamiem atbalsta un tālākas darbības scenārijiem.

Kļaviņa akcentēja, ka augustā tiks veikts visu Liepājas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību finanšu plūsmu un kopējo situāciju izvērtējums, tajā skaitā arī Liepājas teātra, kurš papildu iesniegs prognozi darbībai līdz gada beigām.

Pēc iesniegtās finanšu plūsmas un prognozes, pašvaldība kopā ar Liepājas teātri iezīmēs konkrētus "izdzīvošanas" plāna scenārijus,  saliekot teātra iespējas ar iespējamo pašvaldības atbalstu un citiem iespējamiem risinājumiem.

Liepājas pilsētas pašvaldība papildu jau esošajam budžetam atbalstīs Liepājas teātra koncertuzvedumu "Meklējam aktierus", kas notiks jau 1.augustā. Tādējādi cenšoties stimulēt teātra radošos garus, un darbības nepārtrauktību, piebilda Kļaviņa.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis (LRA) norādīja, ka pagaidām Liepājas teātris  ir vienīgais teātris Latvijā, kas nav valsts kapitālsabiedrība un finansiālu atbalstu šī fakta dēļ nav saņēmis.

"Bija pamatota cerība, ka atbalsta sniegšana netiks vērtēta pēc teātru piederības valstij vai pašvaldībai, bet pēc nepieciešamības sniegt atbalstu kultūras smagsvariem Latvijā, kas cietuši ārkārtējās situācijas ietekmē," pauda Deksnis, piebilstot, pašlaik ārkārtējā situācija valstī un tās radītās sekas kultūras jomā pēkšņi ir kļuvušas tikai un vienīgi par Liepājas pašvaldības problēmu. Deksnis pauda cerību, ka pašvaldības ieguldītais darbs rezultēsies ar racionālu atbalsta sniegšanu no valsts puses kultūras jomai kopumā, nevērtējot pēc principa - valsts vai pašvaldības.

SIA "Liepājas teātris" valdes priekšsēdētājs Herberts Laukšteins iepriekš norādīja, ka teātrī ir darīts viss iespējamais, lai samazinātu izdevumus. 30% no visiem štata darbiniekiem esot kļuvuši par bezdarbniekiem. "Ja nav izrāžu, tad skatuves strādniekiem nav darba. Aktierus vēl cenšamies nodarbināt ar dažādiem projektiem virtuālajā vidē, taču no tiem mēs negūstam ieņēmumus, lai teātris varētu pilnvērtīgi strādāt," izveidojušos situāciju raksturoja valdes priekšsēdētājs.

Viņš uzsvēra, ka teātris skatītājiem ir parādā 88 000 eiro par iegādātajām biļetēm uz nenotikušām izrādēm. Lai atgrieztu skatītājiem šo parādu, aktieriem katru dienu būtu ilgstoši jāspēlē vairākas izrādes pēc kārtas, kas ir nereāli, atzina Laukšteins.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Liepājas teātris" apgrozījums pērn bija 775 618 eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, bija samazinājies par 3%. Uzņēmuma zaudējumi pagājušajā gadā sasnieguši 30 865 eiro, iepriekšējos gados uzņēmums strādāja ar nelielu peļņu.