"Gribētu cerēt, ka šī nauda tiks ieguldīta saprātīgi." Kā tiks dalīts ES aizdevums, un kā plānots to atmaksāt?

No kopējā Eiropas Savienības parāda Latvijai pienākas nepilni divarpus miljardi eiro grantu jeb neatmaksājamā atbalsta veidā, savukārt vēl aptuveni tikpat valsts nepieciešamības gadījumā varēs uz izdevīgiem procentiem aizņemties. Šis, atšķirībā no jau ierastā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta, no kura Latvijai ik septiņgadi pienākas konkrēta summa dažādos fondos, ir pavisam jauns mehānisms. Tāpēc skrupulozi tiks vērtēts kā dalībvalstis šos līdzekļus tērēs.

"Ja kohēzijas politikā un lauksaimniecības politikā ir diezgan skaidri šie ieviešanas mehānismi, tad šeit, lai dotu pienesumu Eiropas ekonomikai un katras dalībvalsts ekonomikas atveseļošanai, katrai dalībvalstij būs jāizstrādā investīciju un atveseļošanas plāns. Šeit ir diezgan īsi termiņi, jo pirmo šādu plāna projektu dalībvalstis var iesniegt Eiropas Komisijai jau šā gada oktobra vidū ar katras valsts sagatavoto budžeta plānu," stāsta Finanšu ministrijas ES budžeta un finansējuma nodaļas vadītāja vietniece Irēna Blauberga.

Par līdzekļu sadali atbildīga būs Eiropas Komisija, taču dalībvalstis ar kvalificēto vairākumu – divām trešdaļām balsu – varēs noraidīt nacionālos tēriņus. Tagad Latvijas uzdevums izstrādāt atveseļošanās plānu, kas atbilstu gan Eiropas kritērijiem, gan arī būtu gudri īstenoti.

"Nākamais darba apjoms ir pie Eiropas Savienības regulām par konkrētiem nosacījumiem, kā šis finansējums tiek tērēts un, protams, mums iekšienē ir jāpanāk mūsu pašu vienošanās un izpratne par to, kur šī nauda aiziet.

Es tiešām gribētu cerēt, ka šī nauda tiks ieguldīta saprātīgi," pauž ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Latvija sev pieejamo finansējumu saņems divās daļās. Lielākā daļa no divarpus miljardiem būs pieejama jau nākamgad. "Šie 2,5 miljardi grantos, kas mums ir pieejami no šī jaunā atveseļošanās instrumenta, tiks sadalīti divās lielās daļās. 70% ir pieejami jau uzreiz 2021. - 2022. gadā, savukārt 30%, kas ir aptuveni 336 miljon būs pieejami pēc 2022. gada. Tur būs izmaiņas, kā tiks iedalīts, ja šajos 70% tiek vērtēts IKP, bezdarbs, tad otrajā daļā ir būtiski, cik katras valsts ekonomika ir cietusi no Covid-19,” skaidro Blauberga. 

Parāds tiks atmaksāts pakāpeniski gan no Eiropas Savienības dalībvalstu iemaksām, gan ieviešot jaunus nodokļus – šeit runa ir, piemēram, par digitālo vai ar zaļās politikas saistītu nodokli. Jāpiebilst, ka šis aizņēmums joprojām tiek vērtēts pretrunīgi, galvenokārt bažas ir par to, vai šādā veidā bloks neievedīs sevi nebeidzamā parādu jūgā. Ārpolitikas pētnieku ieskatā patieso ainu varēs redzēt pēc pāris gadiem.

"Vienā brīdī redzēsim, cik lielā mērā viena vai otra ekonomika ir gatava atdot tos parādus.

Tas ir tāpat kā ar personīgo budžetu - var sagrābties daudz kredītu un vienu brīdi labi padzīvot, aizbraukt arī ceļojumā, bet, kad ir laiks atmaksāt,  jāsaprot, kas izdarīts. Ar valdību aizņēmumiem ir līdzīgi," pauž Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Kārlis Bukovskis.

Vienlaikus pētnieks uzsver, ka vienošanās par šo atveseļošanās fondu ir apliecinājums solidaritātei. Līdz ar to arī Latvijai, kas kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir piedzīvojusi strauju ekonomisko izaugsmi.

Eiropas Savienības vēsturē pirmais kopīgais aizņēmums starptautiskajiem finanšu tirgiem jāatmaksā līdz 2058. gadam.

Video: "TV3 ziņas" sižets