Melbārde gandarīta par Eiropadomes lēmumu palielināt finansējumu kultūrai, tomēr tas joprojām neatbilstot EP uzstādījumam

Viņa uzsvēra, ka EP ieskatā ES programmai "Radošā Eiropa" finansējuma bija jāpalielina divas reizes un no Eiropadomes tika sagaidīts, ka kultūrai piešķirs 2,8 miljardus eiro. Tomēr kopumā politiķe atzinīgi novērtēja panākto vienošanos, jo šis ES daudzgadu budžets Latvijai ir izdevīgs tāpēc, ka līdzekļi, kas ienāks no ES, būšot vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā.

Atzinīgus vārdus Melbārde sacīja par Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), kurš šajās sarunās sevi esot parādījis kā labu diplomātu un sarunu vedēju. Viņas ieskatā, aizvadīto dienu laikā varēja novērot premjera pieredzi EP darbā, kur viņš ir piedalījies dažādos sarežģītos kompromisu meklējumos.

Runājot par kultūras finansējumu, politiķe pauda cerību, ka Latvijas valdība ņems vērā EP un Eiropas Komisijas rekomendācijas un atvēlēs pietiekami daudz līdzekļu no atveseļošanās fonda kultūras, radošajam un mediju sektoram. Viņasprāt, ir būtiski, ka mediji varētu pretendēt uz līdzekļiem no ekonomikas atveseļošanās fonda, tomēr jāņem vērā, ka fonda finanšu izlietojums būs atkarīgs no katras dalībvalsts plāna.

Melbārde pauda nožēlu, ka atveseļošanās fonda grantu proporcija samazinājusies no 500 miljardiem uz 390 miljardiem eiro, tomēr to, ka liela daļa no atveseļošanās fonda naudas ir pieejama grantu veidā, politiķe vērtēja atzinīgi.

Viņa uzsvēra, ka EP būs daudzveidīgas sarunas gan par ES daudzgadu budžetu, gan par ekonomikas atveseļošanās fondu, tomēr rezultātu pagaidām esot grūti prognozēt. Melbārde apgalvoja, ka politiskajās grupās vēl nav sākušās konsultācijas par otrdienas rītā Briselē atbalstīto vienošanās gala projektu.