Kā krimināllietas, kuras nespēja atšķetināt policija, palīdz atrisināt televīzijas skatītāji

Neskaitāmi skatītāji tieši to arī darīja, vēršoties zvanu centrā, kas reizēm tika rādīts seriālā. Dažas lietas pat tika atrisinātas tajā pašā vakarā, kad pārraide bija ēterā, kamēr citas palika neatrisinātas, līdz īstais cilvēks noskatījās atkārtojumu. Meirere pastāstīja, ka kāds 30 gadus vecs Džons Do tika identificēts "mēneša vai divu laikā" pēc tam, kad policijas izmeklētājs noskatījās vecas sērijas ierakstu videokasetē un sazinājās ar producentiem, vai viņu rīcībā ir kāda papildu informācija. Viņiem tā bija, un informācija tika nodota likumsargiem.

"Vice" apkopojis četras interesantākās lietas, ko izdevās atrisināt, pateicoties oriģinālajam seriālam.

Džidži

1995. gada vasarā Ņūorleānas parkā uzradās sieviete ar tukšu maku un dučiem acu un lūpu zīmuļu. Viņai nebija ne jausmas, kas viņa ir. Sieviete sevi dēvēja par Džidži - vārdā, kas bija uz bija lasāms uz ar roku rakstītā zīmītē "Džidži kosmētikas saraksts", kurā izklāstīti zīmolu nosaukumi un kosmētikas krāsas, kas kādam jānopērk. Laikā, kad viņas stāsts tika izklāstīts "Neatrisināto mistēriju" septītajā sezonā, sieviete pusgadu bija centusies atgūt atmiņu.

Piecas dienas pēc sērijas izlaišanas, aģentūra AP rakstīja, ka viņai veikti neskaitāmi testi, iedotas tā sauktās "atmiņu zāles" un pat veikta hipnoze, taču, neskaitot to, ka "viņai patīk smagā mūzika" un viņa necieš kokakolu, sieviete nespēja neko atcerēties.

"Es jūtos viena. Nekāda atbalsta, nekādas ģimenes, nekādu draugu," viņa sacīja. "Es domāju par to, kur viņi ir. Es ceru, ka viņi mani meklē. Man ir tāda sajūta, ka esmu zaudējusi daļu dzīves un izniekojusi sešus mēnešus, sēžot uz vietas."

Pēc raidījuma desmitiem skatītāju un viens bijušais kolēģis zvanīja, lai pastāstītu, ka atpazīst sievieti - 31 gadus veco Belindu Linu, kura strādāja par sekretāri medicīnas iestādē Vimingtonā, Delavēras štatā. Sievietei pusaudža gados bija diagnosticēta šizofrēnija, taču ārsti, kuri Luiziānā viņu aprūpēja, teica, ka tas vienalga neizskaidro amnēziju.

Kaut gan viņa pusgadu bija bezvēsts pazudusi, sievietes vecākiem viņas stāvoklis bija pilnīgi vienaldzīgs un šķita, ka viņiem vienalga par Linas atrašanu. "Es netērēšu naudu, lai dotos uz Ņūorleānu, ja viņa mūs neatceras," sievietes tēvs, kurš bija presbiteriāņu mācītājs, sacīja laikrakstam "Times-Picayune". "Viņa ir pilngadīga, un es nezinu, vai gribu vest viņu mājās šādu problēmu gadījumā."

Tas bija skarbi, taču sieviete vismaz atguva savu vārdu.

Džerijs Striklends un Misija Mandeja

Pēc visām pazīmēm sešpadsmitgadīgā Misija Mandeja bija "laba skolniece", kad 1986. gada pavasarī viņa pazuda no mājām Merilendas štatā. Sākotnēji uzskatīja, ka meitene aizbēgusi, un viņas vecāki domāja, ka Misija devusies prom kopā ar 26 gadus veco Džeriju Striklendu, kurš pie meitenes vecākiem bija vērsies, interesējoties par iespēju izīrēt vai nopirkt māju. "No tās vietas viņš iekļuva meitenes dzīvē," seriāla producents sacīja laikrakstam "The Washington Post".

Striklends un Mandeja pārcēlās uz Mičiganu, kur pusaudze sāka strādāt par menedžera asistenti "Union 76" benzīntankā. 1987. gada 11. maija rītā inkasators Elmers Debors devās rutīnas apgaitā, lai iekasētu nedēļas nogalē nopelnītos 10 000 dolāru. Pēc dažām stundām viņa auto joprojām bija degvielas uzpildes stacijas stāvvietā, taču no vīrieša nebija ne miņas. Nākamajā dienā viņa līķis tika atrasts ar divām šautām brūcēm pakausī.

Debora slepkavība tika apskatīta "Neatrisināto mistēriju" sērijā, kas ēterā bija 1988. gada februārī, un Mandeja un Striklends bija galvenie aizdomās turamie. Dienu pēc slepkavības viņi bija nopirkuši auto, izmantojot skaidru naudu, un kopš tā laika nebija redzēti. Uzreiz pēc sērijas, neskaitāmi cilvēki no Mozesleikas, Vašingtonas štatā, ziņoja, ka redzētais pāris ir nesen sākuši dzīvot pilsētā. Sēriju redzēja arī Mandeja un Striklends, un, kad ieradās policija, viņi nemaz nebija pārsteigti.

Apsūdzības nolaupīšanā un slepkavībā pret Mandeju tika atceltas apmaiņā pret liecību pret Striklendu. Tiesā viņa liecināja, ka vīrietis atzinies Debora slepkavībā, sakot "ja nu gadījumā kaut kas notiks, man šķiet, tev jāzina, ka tas biju es".

Mandejai piesprieda divus gadus nepilngadīgo kolonijā par bruņotu laupīšanu. Striklends tika atzīts par vainīgu pirmās pakāpes slepkavībā un nolaupīšanā, un par katru pārkāpumu saņēma mūža ieslodzījumu. Viņam pašlaik ir 58 gadi un viņš joprojām ir cietumā.

Gabija kauli

Piektās sezonas sērijā tika vēstīs par vīrieti, kuru identificēja vien kā "Gabiju" un kurš izvācās no mājām Vaiomingas štatā 1986. gadā, bet nolēma lielu daļu mantu atstāt drauga Ņūela Sešonsa šķūnī. Viena lieta, ko viņš nolēma atstāt, bija antikvāra lāde ar senlaicīgu slēdzeni. Pēc sešiem gadiem, Sešonss, kurš prātoja, kas tajā atrodas, uzlauza slēdzeni un atvēra lādi. Tajā bija cilvēka skelets. Sešonss zvanīja Gabijam, lai noskaidrotu, kas pie velna notiek, taču draugs atrunājās, sakot, ka lādi nopircis pagalma izpārdošanā un viņam neesot ne jausmas, kas tajā iekšā.

"Viņš likās tikpat pārsteigts, cik es biju, atverot bagāžnieku, nespējot tam noticēt," sērijā sacīja Sešonss. "Viņam likās, ka es jokoju. Un es teicu - nē, es nejokoju. Te ir cilvēka skelets."

Kauli tika nodoti Šerifa birojam, un vēlāk noskaidroja, ka mirušais bijis 50-60 gadus vecs vīrietis, kurš nošauts ar 25. kalibra ieroci, kādi "ASV bija pieejami aptuveni 1908. gadā".

Gabijs, kuram bija pāri 40 gadiem, uzstāja, ka viņam ar vīrieša nāvi nav nekāda sakara, un sacīja, ka, ņemot vērā izmantotā ieroča un lādes, kura, visticamāk, piederējusi kādam karavīram vienā no Pasaules kariem, vecumu, vajadzētu būt gana, lai viņu attaisnotu. 25 gadus lieta nevirzījās tālāk.

"Neatrisinātajās mistērijās" pieminēja, ka lādē kopā ar līķi bija iepirkumu maisiņš no lielveikala Aiovā. Tas Šelijai Steitlerai lika aizdomāties, vai mirstīgās atliekas nevarētu būt viņas vectēva, kurš pazuda Demoinā 1963. gadā. Pēc gadiem ilgiem pūliņiem Steitlerei izdevās pārliecināt Vaiomingas autoritātes veikt DNS testu, un 2017. gadā mirušais identificēts kā viņas vectēvs Džosefs Malveinijs. Pazušanas brīdī Malveinijs dzīvoja kopā ar sievu, viņu trim bērniem un padēlu Džonu Deividu Morisu, kuram seriāla sērijā tika dots pseidonīms "Gabijs".

"Es ticu, ka Džons Moriss zina vairāk nekā atklāj, bet es nedomāju, ka viņš nospieda gaili," Steitlera sacīja laikrakstam "Des Moines Register". Pērnajā pavasarī Malveinijs, kurš bija Otrā pasaules kara veterāns, tika apbedīs militārās bērēs. Par viņa nāvi nav izvirzītas apsūdzības.

Andžela Kamingsa un atzīšanās slepkavībā KROQ

1990. gada 13. jūnijā kāds vīrietis piezvanīja nesen sāktajam raidstacijas KROQ rīta segmentam "Atzīsties noziegumā". Vairāku nepatīkamu minūšu garumā viņš aprakstījis, kā pieķēris draudzeni gultā ar citu vīrieti, kas viņu tik ļoti saniknojis, ka vīrietis viņai uzbrucis.

"Es nezinu, vai viņa izdzīvoja," vīrietis sacīja pirms piebilda, ka "zina", ka sievieti nogalinājis. Kad raidījuma vadītāji vaicāja papildu detaļas, vīrietis zvanu pārtrauca.

Atzīšanās pa telefonu tika pieminēta "Neatrisināto mistēriju" segmentā par 19 gadus veco Andželu Kamingsu, kuras līķi atrada viņas drauga mājās divus mēnešus pirms zvana KROQ. Losandželosas apgabala Šerifa departaments saņēma vairāk nekā 400 zvanus saistībā ar izmeklēšanu, un divi "uzstājīgākie" zvanītāji bija Kamingsas satrauktie vecāki.

"Es klausījos ierakstu un tas uzdzina šermuļus," Kamingsas māte Liza sacīja laikrakstam "The Los Angeles Times". "Tas bija ļoti nepatīkami. Ziniet to sajūtu, ka jūti ar iekšām? (..) Un tad es sajutu cerību, ka šis ir tas cilvēks, kurš nogalināja Andželu. Es padomāju - ak, dievs, šis varētu būt atrisinājums. Tas ļoti atbilstu daudzām lietām, kas notika."

Pēc desmit mēnešiem KROQ vadība atzina, ka tas viss nebija pa īstam un tika izplānots, lai uzlabotu raidījuma reitingus. Visus trīs iesaistītos vīriešus uz sešām dienām atstādināja un viņiem piesprieda 149 stundas sabiedriski derīgo darbu - tās pielīdzinot 149 stundām, ko policisti pavadīja, strādājot pie lietas. Vīriešiem Šerifa departaments arī piestādīja 12 170 dolāru lielu rēķinu.

Kamingsas mātes, saprotams, bija dusmīga uz visiem raidstacijas darbiniekiem. "Šis ietekmēja tik daudzu dzīves," viņa sacīja. "Es atkal jutos kā upuris. Bija tāda sajūta, ka kāds iecirtis pļauku. Kad tavu bērnu noslepkavo un lieta netiek atklāta, tas nav pabeigts. Tas, ko viņi izdarīja, ir kā ar smilšpapīru berzēt jēlu brūci."

Andželas Kamingsas slepkavības lieta joprojām nav atrisināta.

Pagājušajā nedēļa "Netflix" dalījās ar kaudzi informācijas par sešām jaunām lietām, tostarp dokumentiem, nepublicētām intervijām un videomateriāliem, kas netika rādīti ēterā. Informācijas ir daudz, bet, iespējams, kāds spēs atrisināt mistēriju.