Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Spānijas kailgliemežu invāzija Baltijas valstīs. "Izģērbtās" radības apsēdušas arī Pāvilostu (1)

Spānijas kailgliemezis "Arion lusitanicus", kas lielākajā Eiropas daļā ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis un invazīva suga. Ilustratīvs foto.
Spānijas kailgliemezis "Arion lusitanicus", kas lielākajā Eiropas daļā ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis un invazīva suga. Ilustratīvs foto. Foto: Publicitātes foto/LETA

Pāvilostā, līdzīgi kā Salaspilī un citviet Latvijā un arī Igaunijā, novērota Spānijas kailgliemežu invāzija. LTV raidījums "Dienas ziņas" noskaidrojis, ka Pāvilostas iedzīvotāji cīņā izmanto teju visus līdzekļus, taču tā vēl nav uzvarēta.

Raidījums atklāj, ka Pāvilostas iedzīvotāja Elīna kopā ar meitu katru vakaru sētā, kā arī piemājas laukos un pļavās stundas laikā salasot vismaz 110 kailgliemežu. Salasītie kaitēkļi tiekot iznīcināti gan mehāniski, gan ar sālsūdeni, palīdzējis arī amonjaks.

Savukārt Pāvilostas iedzīvotājs Egils Lapinskis nelūgtos viesus vilinot uz speciālām barotnēm, kur ik rītu vienuviet tos savācot.

"Uztaisu speciālas piebarošanas vietas, vecas puķes vai ko tamlīdzīgu, kas tiem patīk, un tad viņi nāk. Rekords bija pirms divām dienām - uz šo mazo pleķīti, uz pieciem kvadrātmetriem, 442 gabali bija," pastāstīja Lapinskis.

"Tas ir pilnīgs trakums un nebeidzama cīņa jau astoņu gadu garumā," atzinusi cita iedzīvotāja Ella Mūrniece, kura izmēģinājusi veikalos nopērkamos preparātus. Savukārt viņas kaimiņiene Baiba Blaubārde savulaik pat speciāli iegādājusies skrējējpīles.

Iegādātie putni gliemežus esot ēduši, taču nākamajā dienā tie nobeigušies, stāsta sieviete. Viņasprāt, iemesls bijusi pārēšanās.

Vēlās vakara stundās vai lietainās dienās tos var sastapt arī Upesmuižas parkā, bet nupat gliemeži pietuvojušies arī Pāvilostas centram.

Kā uzskata pāvilostniece Marita Horna, tad cīņā ar Spānijas kailgliemezi mazdārziņu un piemājas saimniecību īpašniekiem steidzami palīgā būtu jānāk valsts institūcijām, ar likumu nosakot šo sugu kā invazīvu.

Tas ļautu sakārtot normatīvos aktus, nosakot kompetences un atbildību, kā arī atvieglotu piekļuvi ķīmiskajiem apkarošanas līdzekļiem un paredzētu kompensācijas par radītajiem postījumiem.

Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns norādīja, ka šobrīd ir svarīgi nevis papildināt invazīvo sugu sarakstu, bet gan ķerties klāt pie Spānijas kailgliemeža ierobežošanas.

"Sosnovska latvānis ir invazīvo sugu sarakstā, vairs neatceros, cik gadus. Taču, kā zināms, īpaši mazāk to mums nav palicis.

Pašvaldībām vajadzētu iet pie saviem deputātiem, galu galā nākamgad ir vēlēšanas, un paprasīt, ko tad viņi darīs ar Spānijas kailgliemežu ierobežošanu," pauda Svilāns.

Pāvilosta ir viena no 60 vietām Latvijā, kurā šobrīd konstatēta Spānijas kailgliemežu izplatība.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu