"Gribējās piedzīvot kaut ko dullu!" Kā latvietis Roberts pēdējā brīdī pirms robežu slēgšanas no Vjetnamas atgriezās Latvijā

"Ar motocikliem ir daudz interesantāk braukt, jo tad ir lielāka brīvība. Tu vari jebkurā brīdī apstāties un aplūkot visu, ko vēlies," stāsta latvietis.

"Ceļojuma mērķis - aizbrauksim un tad jau redzēsim..."

Roberts pastāstīja, ka gan viņam, gan Jānim bija sakrājušies daudz un dažādi darbi, tāpēc laika ceļojuma plānošanai neesot bijis.

"Citas reizes bija plānošana, bet šoreiz nolēmām, ka nopirksim biļetes līdz Vjetnamas galvaspilsētai Hanojai," sacīja latvietis.

Ceļojums sācies 12. martā, kad abi latvieši no Rīgas Starptautiskās lidostas vispirms lidojuši aptuveni trīs stundas līdz Maskavai. Pēc tam notikusi pārsēšanās un 11 stundu ilgs lidojumus līdz Hanojai.

"Mēs baigi neiespringām, jo nevēlējāmies sabojāt kaut kādus priekšstatus. Varētu teikt, ka mērķis bija vienkārši aizlidot uz Vjetnamu un skatīties, ko tā var mums piedāvāt," atklāja Roberts.

Viņš stāsta, ka mērķis bija nobraukt tik, cik motocikli to spēj.

Pirmie iespaidi Vjetnamā

Pirmais, ko Roberts atceras, kad nokļuva Vjetnamā - sutīgais gaiss.

"Hanoja ir ļoti blīvi apdzīvota. Tur bija daudz cilvēku un liels mitrums, kā arī smogs. Pirmās sajūtas bija dīvainas kraso temperatūras maiņu dēļ," sacīja Roberts.

Latvijā tajā laikā temperatūra esot svārstījusies ap nulle grādiem, bet Vjetnamā bijis pat +25 līdz +30 grādus silts. Lielajās pilsētās situācija esot bijusi patiešām sarežģīta, taču ārpus tām gaiss bijis retinātāks.

"Man vajadzēja vairākas dienas, lai tiktu vaļā no galvassāpēm, jo organismam nepatika lielais spiediens," stāstīja ceļotājs.

"Iznākot no lidostas, uzreiz ieraudzīju, ka ļoti daudz cilvēku lieto sejas maskas un tas jau radīja nelielu satraukumu.

Bija acīmredzams, ka Vjetnamā Covid-19 situāciju uztvēra nopietni, lai gan realitātē tur nebija tika daudz saslimušo," atminējās Roberts.

Ceļotājs norādīja, ka vjetnamiešiem esot ļoti īpatnējs braukšanas stils, taču puisi tas neesot pārsteidzis, jo citās valstīs braukšanas kultūra esot vēl īpatnējāka.

"Satiksme tur ir ļoti intensīva, visi kaut kur spiežas.

Atbraucot no Latvijas, tur vajadzētu kādu laiku, lai pierastu un saprastu, kā jābrauc," atminējās Roberts.

Puisis stāsta, ka arī vjetnamiešu kultūra esot kaut kas ļoti atšķirīgs no Latvijā ierastā. "Vjetnamā tūristi vienmēr ir bijuši lielā cieņā, protams, izņemot koronavīrusa pandēmijas laiku. Vjetnamā lielākoties uz tūrismu arī balsta ekonomiku, taču liela daļa iedzīvotāju dzīvo diezgan nabadzīgi."

Vēl Robertam interesants šķitis fakts, ka Vjetnamā mašīnu esot ļoti maz, jo cilvēki pārsvarā pārvietojas ar motocikliem. 

"Mašīnas, protams, ir, bet tās lielākoties būs bagātākiem cilvēkiem, ja neskaita kravas spēkratus," stāstīja Roberts.

Atgadījums, kas palicis atmiņā

Roberts ir bijis daudzās valstīs, taču nekur nebija redzējis, ka vietējie iedzīvotāji tik uzkrītoši mēģina apmānīt tūristus.

"Tas bija tiešām liels šoks, jo nebiju nekad redzējis, ka var tik nekaunīgi apkrāpt cilvēku," stāstīja Roberts.

Latvietis atklāja, ka sākotnēji bijis grūti pierast pie Vjetnamas valūtas - dongiem, jo, piemēram, viens eiro, pārrēķinot vjetnamiešu valūtā, būtu aptuveni 26 345 dongi. 

"Kādā mazā veikaliņā pirkām lietusmēteļus. Pārdevēja gribēja viņus pārdot par 15 eiro un vēl izdeva mazāk naudas nekā vajadzēja," atminējās Roberts.

"Tie lietusmēteļi patiesībā maksā kādus trīs līdz četrus eiro. Pārdevēja skatījās uz iepakojumu, bet tur jau cena norādīta, bet viņa tik un tā teica, ka viss ir pareizi," par nepatīkamo pieredzi stāstīja piedzīvojumu meklētājs.

Puisis norādīja, ka vietējie iedzīvotāji bieži uz viņu un Jāni esot skatījušies kā uz "bankomātiem".

"Saprotu, ka tādās valstīs kā Vjetnama ar tādām lietām būs jāsaskaras. Tikmēr viesnīcās viss piedāvātais serviss bija ļoti augstā līmenī un lēti," skaidroja Roberts.

Puisis pastāstīja, ka gadījumos, ja būtu nepieciešama palīdzība no vietējiem iedzīvotājiem, jārēķinās ar to, ka viņi "izsūks" naudu.

Latvija slēdz robežas

Abi puiši 14. martā, kad Latvija nolēma slēgt robežas, atradās viesnīcā.

"No rīta bijām pamodušies un devāmies brokastīs. Dzirdēju, kā poļu tūriste stāstīja viesnīcas darbiniekiem, ka pērk biļetes un lidos prom."

Tajā brīdī Roberts sapratis, ka pastāv liela iespēja, ka abi latvieši var netikt atpakaļ uz dzimteni.

"Jānim likās, ka tas nav nekas nopietns un viņš mani mierināja, lai atslābstu. Iepriekšējās dienās mēs nesēdējām telefonos un ziņas nelasījām, jo vēlējāmies izbaudīt Vjetnamu," atminējās ceļotājs.

Roberts atvēra latviešu ziņu portālus un konstatēja faktu - Latvija no 17. marta slēdz starptautiskos pasažieru pārvadājumus.

"Sapratu, ka ir palicis ļoti maz laika, lai tiktu atpakaļ. Bija jāpieņem lēmums, kas beigās izrādījās pareizā izvēle," sacīja Roberts.

Pirmā doma abiem latviešiem bija palikt Vjetnamā, jo sākotnēji šķitis, ka pandēmija ieilgs vien dažas nedēļas. "Bijām dzirdējuši, ka Ķīnā situācija strauji uzlabojas un tas nešķita tik nopietni. Realitātē bijām ļoti tuvu, lai līdz maijam paliktu Vjetnamā."

Atgriešanās Latvijā

Puiši saprata, ka nav daudz laika, ko domāt. "Pagulējām kādas divas līdz trīs stundas un griezām motociklus riņķī, braucām aptuveni 250 kilometrus atpakaļ uz Hanoju.

Ar katru minūti biļešu cenas kļuva dārgākas, jo visi vēlējās tikt mājās."

"Zinājām - ja brauksim bez apstājas un motocikliem nekas nesaplīsīs, tad paspēsim uz lidmašīnu," atminējās Roberts.

Realitātē pēc nobrauktiem vairākiem kilometriem sācies lietus un motocikliem tas nācis tikai par sliktu. "Sliktākais bija tas, ka pusceļā mans motocikls saplīsa un nebija vairs braucams."

"Mums paveicās, jo palīgā piebrauca Vjetnamas motociklistu klubs, kuru pirms pāris kilometriem bijām apdzinuši.

Viņi palīdzēja ātri salabot manu spēkratu un varējām turpināt steigties uz lidostu," par atgadījumu stāsta Roberts.

Viņš atklāj - tieši motociklisti abiem latviešiem palīdzējuši ierasties lidostā tieši laikā.

"Uz lidostu braucām gluži kā vietējie, balansējām uz naža asmens un steidzāmies. Par laimi paspējām ierasties Hanojas lidostā," atminējās Roberts.

Turpinājumā puiši no Hanojas lidoja uz vienu no lielākajām Apvienoto Arābu Emirātu pilsētām - Abū Dabī. Pēc tam no Abū Dabī latvieši lidoja uz Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu, bet no Stokholmas uz Rīgu.

"Sanāca, ka 24 stundu laikā pabijām četrās valstīs - Vjetnamā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Zviedrijā un Latvijā.

Abū Dabī lidostā vēl četras stundas gaidījām reisu, tad bija iespēja nedaudz pagulēt," stāstīja Roberts.

Kad abi latvieši atgriezās dzimtenē, puišiem bija jāievēro pašizolācija. "14 dienas sēdēju mājās un neko nedarīju. Man tā nebija problēma, jo dators bija blakus un vienmēr bija, ko darīt."

"Rīgas Starptautiskajā lidostā nekādās pārbaudes netika veiktas un arī pats pēc tam nolēmu, ka testu neveikšu, jo simptomi man nebija un visu pašizolācijas laiku jutos labi," stāstīja Roberts.

"Ar Vjetnamu rēķini vēl nav nokārtoti..."

"Ar Jāni esam norunājuši, ka iecerētais Vjetnamas mērķis ir jāizpilda," norādīja Roberts.

"Šī ir mūsu misija, kuru neesam izpildījuši, bet vēlamies to izdarīt. Gaidām, kad visas lietas pasaulē sakārtosies, lai atkal varētu sēsties lidmašīnā un doties uz Vjetnamu," stāstīja Roberts.

Puisis nenoliedza, ka viņam esot vēl vairākas lietas, kuras kopā ar Jāni vēlas īstenot, taču pirmais piedzīvojums, kas tiks izpildīts līdz galam, būšot brauciens ar motocikliem cauri Vjetnamai.

Visspilgtāk Robertam atmiņā no šī piedzīvojuma palikusi atvieglojuma sajūta, kad izdevās veiksmīgi atgriezties mājās.

"Tas ir apbrīnojami, kā kopā ar Jāni šajā krīzes situācijā tikām galā, jo šādos brīžos ir ļoti viegli sastrīdētie," pastāstīja latvietis.

"Par spīti visām problēmām, kādas radās ceļojuma laikā, mēs tāpat kaut mazliet spējām izbaudīt Vjetnamu.

Protams, bija ļoti žēl, ka jādodas atpakaļ, jo iepatikās Vjetnamā - dabas skati, ēdiens, braukšana ar motociklu," atklāja Roberts.

Piedzīvojumu meklētājs neslēpa, ka, ja ceļojums būtu sācies vienu dienu vēlāk, tad šis ceļojums, visticamāk, nemaz nebūtu noticis.

Vairāk video par piedzīvojumiem no Vjetnamas meklē Roberta Vītola "Youtube" kanālā!