"Joprojām redzu, kā viņš pagalmā spēlē bumbu." Futbolista Emiliano Salas lieta - pagājis vairāk nekā gads kopš traģēdijas, bet ģimene joprojām dzīvo sāpēs (1)

Salu mājā dzīvojamajā istabā uz galda stāv ģimenes bilde. Tajā smaidīgs redzams Emiliano, viņa brālis Dario un māsa Romina.

Trīs mēnešus pēc traģiskās Emiliano nāves 58 gadu vecumā mira arī tēvs Horasio. Viņš piedzīvoja sirdstrieku 2019. gada 26. aprīlī.

"Kad Emiliano bija 15 gadi, viņš sēdēja virtuvē un teica man: "Mammu, es vēlos kļūt par profesionālu futbolistu!" Lai piepildītu savu sapni, viņam bija jāpārceļas uz Kordobas provinces pilsētu Sanfrancisko," stāstīja bojāgājuša futbolista māte Mersedesa.

"Viņš bija vēl tikai zēns un bija grūti novērot, kā viņš dodas lielajā dzīvē. Tiesa, Emiliano bija ļoti apņēmīgs un pārliecināts, ka viņam izdosies piepildīt savu sapni," atminējās Mersedesa.

Māte norādīja, ka kļūšana par futbolistu vienmēr bijis dēla sapnis, kuru viņam arī izdevās piepildīt.

Lidmašīnas avārija

Toreiz Salam bija 28 gadi un viņš bija parakstījis lielāko karjeras līgumu (15 miljoni britu mārciņu) ar Anglijas premjerlīgas klubu Kārdifas "City". 

Dienā, kad Sala ar pilotu Deividu Ibotsonu no Francijas pilsētas Nantesas lidoja uz Kārdifu, lai parakstītu līgumu, lidmašīna avarēja Lamanša šaurumā pie Lielbritānijas krastiem.

Kopš tā laika sliktas attiecības izveidojušās starp abiem darījumā iesaistītajiem klubiem, jo "City" nevēlējās maksāt par Salu.

Salas līķi izdevās atrast vairākas dienas pēc katastrofas iestrēgušu lidmašīnas atlūzās, bet pilota mirstīgās atliekas nav atrastas joprojām.

Vēlāk atklājās, ka Ibotsonam neesot bijušas lidaparāta vadīšanas tiesības un negadījums noticis, jo viņš lidojis pārāk ātri, kā rezultātā zaudējis kontroli pār lidmašīnu.

Francijas kluba "Nantes" fani mīlēja Salu, kurš 2015. gadā pievienojās komandai. Daži no faniem ieradās uz futbolista bērēm dzimtajā Progreso pilsētā. Pat futbolista frizieris devās uz Argentīnu, lai iepazītos ar Salas ģimeni.

"Tagad istabu rotā Emiliano fanu dāvanas..."

"Katru gadu oktobrī es devos uz Franciju, kad Emiliano bija dzimšanas diena. Mēs kopā pavadījām mēnesi un tie bija īsti svētki," atminējās Mersedesa.

Kad māte ieradusies Francijā, Emiliano vienmēr vēlējies, lai Mersedesa pagatavo viņa iecienītākos argentīniešu ēdienus.

"Viņš smagi strādāja, lai kļūtu labāks. Emiliano trenējās ne tikai kopā ar komandu, bet viņam bija nolīgts arī personīgais treneris," stāstīja Mersedesa.

Viņa sacīja, ka pēc mājas spēlēm fani vienmēr sagaidījuši Emiliano, lai viņš varētu sniegt līdzjutējiem autogrāfus.

"Viņš bija kautrīgs, taču vienmēr parakstīja fanu kreklus un nofotografējās ar viņiem. Tieši faniem es vēlos pateikt vislielāko paldies par atbalstu grūtajos brīžos," teica Mersedesa.

Savukārt Emiliano brālis Dario atzīmēja, ka cilvēki viņu esot ļoti mīlējuši. "Emiliano pat apsvēra iespēju pagarināt līgumu ar klubu, jo fani viņu dievināja un vēlējās, lai brālis paliktu komandā."

Sapnis pārstāvēt Argentīnas izlasi, kas palika nepiepildīts

Sala bija ļoti mērķtiecīgs un ar nepacietību gaidīja pārcelšanos uz jauno klubu. Emiliano sapņoja, ka kādu dienu tiks izsaukts uz Argentīnas nacionālo izlasi un varēs pārstāvēt valsti starptautiskos turnīros.

"Viņš ļoti daudz runāja par spēlēšanu izlasē. Varētu teikt, ka viņš bija otrais labākais uzbrucējs uzreiz aiz leģendārā Lionela Mesi," stāstīja Dario.

Emiliano apzinājās, ka izsaukums uz izlasi nāks ļoti grūti, taču viņš nekad nezaudēja cerību. 

"Viņš bija mērķtiecīgs. Emiliano gribēja spēlēt futbolu un to darīja. Viņš gribēja spēlēt augstākajā līmenī un to izdarīja. Emiliano vēlējās doties spēlēt uz Angliju un to tikpat kā bija izdarījis," stāstīja Dario.

"Spēlēšana Argentīnas izlasē bija dabiska vēlme. Mēs pat reizēm mēdzām iztēloties, ka viņš gūst vārtus pēc Mesi piespēles," sacīja bojāgājušā futbolista brālis.

Dario stāsta, ka bērnībā viņš un brālis bijuši pavisam parasti puiši. "Mēs nebijām ne ar ko labāki par citiem pilsētas bērniem."

"Es joprojām redzu, kā viņš pagalmā spēlē futbolu. Joprojām reizēm iedomājos pasaukt viņu pusdienās," ar asarām acīs atminējās Mersedesa.

"Viņš netiecās pēc slavas vai naudas. Kad Emiliano atgriezās dzimtenē, viņš bija tāds pats parastais iedzīvotājs kā citi," sacīja māte.

Pagājušajā gadā Salas dzimšanas dienā Progreso pilsētā tika atklāts liela izmēra zīmējums uz sienas, kurā tika attēlots bojāgājušais futbolists.

"Mieru es neesmu atradusi vēl līdz šim. Joprojām cīnos. Praktiski, iekšēji es esmu mirusi, bet turpinu dzīvot. Pagājušais gads bija vienkārši briesmīgs," sacīja Mersedesa.

"Kad pagājušā gada 21. janvārī pulksten sešos no rīta saņēmu ziņu, ka Emiliano ir miris, laiks apstājās. To dienu nekad mūžā vairs neaizmirsīšu," atminējās māte.

Karjera

Sala spēlēt uz Franciju pārcēlās 2011. gadā, kad pievienojās klubam "Bordeaux", kuras rindās aizvadīja tikai vienu maču.

2012./2013. gada sezonā argentīnietis pārcēlās uz Francijas otrās līgas klubu "Orleans", kuras rindās izcēlās ar 19 vārtu guvumiem 37 mačos. 

Pēc tam viņš pārcēlās uz citu otrās līgs klubu - "Chamois Niortais", kur 39 mačos guva 18 vārtus un atdeva trīs rezultatīvas piespēles.

Tam sekoja atgriešanās "Bordeaux" vienībā, bet pēc sezonas viņš atkal nokļuva otrajā līgā un pievienojās "Caen" klubam.

2015. gadā Sala parakstīja līgumu ar "Nantes", kuras rindās aizvadīja nepilnas četras sezonas. "Natnes" kluba rindās viņš 133 mačos izcēlās ar 48 vārtu guvumiem un 13 rezultatīvajām piespēlēm.