Ja notiek ASV karaspēka daļas izvešana no Vācijas, Latvijas interesēs ir, lai šī pārvietošana notiek atbilstoši aktuālajiem drošības izaicinājumiem, proti, ASV karavīri tiek izvietoti tuvāk austrumu robežai - Polijā un Baltijas valstīs.
"Polija zaļo gaismu jau saņēmusi, tajā tiks palielināta ASV bruņoto spēku klātbūtne, tāpēc būtiski, ka ASV sabiedrība un politiķi saprot - arī Baltijas valstis un Latvija ir gatava uzņemt ASV karaspēku, jo tas dos papildu drošību reģionam un aliansei kopumā. Mēs esam gatavi par to arī maksāt, pirmkārt, parādot, ka aizsardzībai atvēlam vismaz 2% no IKP, otrkārt, ka attīstām uzņemošās valsts infrastruktūru. Turklāt Ādažu bāzē jau šobrīd NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā izvietoti ap 1500 karavīru no deviņām dažādām NATO valstīm," norāda Pabriks.
Pārvietojot daļu no Vācijā esošā ASV karaspēka uz Latviju, tas arī demonstrētu ASV atbalstu tām valstīm, kuras nopietni domā par savu nacionālo aizsardzības spēju stiprināšanu, norāda Pabriks.
Jautāts, kāda veida ASV klātbūtnei Latvija būtu gatava, Pabriks norādīja, ka tā atvērta dažādiem modeļiem - gan rotācijai, gan pastāvīgai ASV militāro spēku klātbūtnei valstī.
Jau vēstīts, ka jūnija beigās ASV prezidents apstiprināja plānu samazināt ASV militāro kontingentu Vācijā par 9500 karavīriem, samazinot to no līdz šim esošajiem 34 500 līdz 25 000 karavīriem. Taču joprojām neesot izstrādāts precīzs izstāšanās laika grafiks, tāpat arī Pentagona amatpersonas nav atklājušas - tieši kuras karaspēka vienības atstās Vāciju un kurp tās tiks pārvietotas.
Ietekmīgais aizsardzības un politikas digitālais izdevums "Breakingdefense.com" ziņo, ka arī iepriekšējie Trampa solījumi izvest karaspēku ne vienmēr īstenoti dzīvē, kā tas nesen noticis arī Sīrijas gadījumā. Turklāt Tramps esot apsvēris domu arī par iespējamu daļēju ASV karaspēka izvešanu no Dienvidkorejas.