Reirs: Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pašvaldības varēs atļauties maksāt augstāku GMI (1)

Ministrs skaidroja, ka GMI nav Finanšu ministrijas atbildība, jo GMI izmaksā pašvaldības, kurām par tā apmēru jāvienojas ar Labklājības ministriju. Pēc tam Labklājības ministrija iesniedz priekšlikumu valdībā un valdība apstiprina GMI līmeni.

"Jau līdz šim noteikto GMI 64 eiro apmērā izmaksāja tikai 50 pašvaldības, bet pārējās maksāja augstāku GMI. Reformas rezultātā veidosies finansiāli spēcīgākas pašvaldības, kuras varēs atļauties maksāt augstāku GMI," savu viedokli pamatoja Reirs.

Viņš piebilda, ka valsts no savas puses, palielinot minimālo pensiju apmēru, var samazināt pašvaldību izdevumus GMI maksājumos.

Jau ziņots, ka Labklājības ministrijas piedāvājums GMI būs 109 eiro, kas izriet no aprēķiniem par sociāla nodrošinājuma pabalsta un minimālo pensiju aprēķinu bāzes celšanu līdz ir 109 eiro, kam 2021.gadā nepieciešami 33,2 miljoni eiro. Tādējādi Satversmes tiesas lēmums būs labs ierocis cīņā par nākamā gada budžetu, kurā tostarp Labklājības ministrija piedāvās minimālo algu celt no pašreizējiem 430 eiro uz 500 eiro mēnesī.

Satversmes tiesa atzina, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājums, tostarp kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta GMI līmeņa noteikšanas metode.

Ņemot vērā ekonomiskos faktorus un citus apsvērumus, Satversmes tiesa nolēma, ka apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.