/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2020/06/26/13174304t1h7df2.jpg)
Sudrabainie mākoņi ir reti atmosfēras mākoņi, kurus var redzēt tikai krēslas laikā un tikai mērenajos un polārajos platumos. Portāla "Apollo" lasītājs Jānis Bija dalījās ar skaistajiem mākoņiem, ko novērojis virs Ķīšezera.
Foto ⟩ Virs Ķīšezera novērota visai reta dabas parādība - sudrabainie mākoņi
Foto: Virs Ķīšezera novērota reta dabas parādība
Labāk šie mākoņi ir redzami vasarā starp 50° un 60° platumiem gan ziemeļu, gan dienvidu puslodē.
Tie ir visaugstāk novietotie mākoņi Zemes atmosfērā; veidojas mezosfērā 85 (no 80 līdz 100) km augstumā un redzami tikai tad, kad tos apspīd Saule, atrodoties zem horizonta, un kad nekādus citus mākoņus tā vairs neapspīd.
Dienā šie mākoņi nav redzami pārāk intensīvās gaismas dēļ. Tie ir tik caurspīdīgi, ka tiem cauri spīd ne tikai Saule, bet arī Mēness un zvaigznes.
Sudrabainie mākoņi pilnībā nav izpētīti. Cik zināms, sudrabainos mākoņus 1885. gadā pirmoreiz novēroja britu astronoms T.V.Bekhauss, un iespējams, ka tie agrāk nav pastāvējuši.