Sešas kulinārijas kļūdas, kas palielina vēža saslimšanas risku

Cepšana nemazgātā pannā

Daudzi pēc kāda produkta cepšanas izlemj nemazgāt pannu un izmanto trauku, lai pagatavotu nākamās sastāvdaļas, labākajā gadījumā to vienkārši noslaukot. Tas ir nepareizi, jo panna, pat ja vizuāli tā izskatās tīra, visticamāk ir klāta ar termiski apstrādātas eļļas daļiņām un ēdiena paliekām - vidēm, kur var veidoties kancerogēni savienojumi, piemēram, benzpirēns. Nākamajā gatavošanas reizē ēdiena paliekas daudz vieglāk piedeg, kas tikai paaugstina kancerogēno vielu veidošanās risku.

Pārtikas cepšana dūmojošā eļļā

Mūsdienu augu eļļas gandrīz vienmēr ir rafinētas, tātad, tajās ir maz piemaisījumu, kas var izraisīt dūmošanu. Ja taukvielas jau dūmo, tas norāda uz vismaz 200 grādu augstu temperatūru, kas ne tikai iznīcina vairumu ēdienā sastopamo vērtīgo vielu, bet arī rada negatīvas izmaiņas olbaltumvielās, taukos un ogļhidrātos - šādā pārtikā ir lielāka kancerogēno vielu koncentrācija. Labs padoms - izvēlēties piemērotu eļļu un liet to uz jau uzkarsētas pannas.

Tvaika nosūcēja izslēgšana uzreiz pēc gatavošanas vai tā neizmantošana

Nerafinēta eļļa augstās temperatūrās rada tvaikus, kuros ir virkne kaitīgu vielu, kas nokļūst cilvēka organismā caur elpceļiem - šī iemesla dēļ virtuvē ir jābūt vai nu tvaika nosūcējam, vai gana labām ventilācijas iespējām, turklāt gaisam ir jāļauj attīrīties arī labu brīdi pēc gatavošanas beigām.

Pārāk bagātīga garšvielu izmantošana

Daudzi ikdienā ir pieraduši ēst intensīvas garšas ēdienu, tādēļ gandrīz vai katru maltīti papildina ar dažādiem garšvielu maisījumiem un sāli. Vairāki pētījumi ir apliecinājuši, ka liela daļa cilvēku dienā patērē vairāk nekā sešus gramus sāls - šāds vielas daudzums ievērojami palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Kāda ir alternatīva? Vairāk eksperimentēt ar dažādiem garšaugiem un garšvielām, kurām nav pievienots sāls.

Dārzeņu mazgāšana pēc to sagriešanas

Šāda metode palielina kontakta laukumu starp produktiem un ūdeni, kas nozīmē lielāku ūdenī šķīstošovitamīnu un uzturvielu zudumu.

Šādā veidā var "aizskalot" vairumu minerālvielu, C vitamīnu un vērtīgos B grupas vitamīnus.

Viena dēlīša izmantošana jēlu un pagatavotu produktu griešanai

Termiski neapstrādāti produkti aiz sevis uz dēlīša var atstāt ne tikai lērumu baktēriju, bet arī parazītus un to olas. Ja uz šāda dēlīša tiek griezta arī jau pagatavota pārtika, šie "nelūgtie ciemiņi" ļoti vienkārši var nokļūt arī kāda pusdienu šķīvī. Laba prakse ir lietot trīs dēlīšus - vienu dārzeņiem, otru jēlai gaļai, savukārt trešo - jau pagatavotiem produktiem.