Sekss labi treknām cūkām

Saulgrieži ir dabisks saules kustības maiņas punkts, kurā apstāties un atslābt, saka Šulcs. Pēc viņa domām, ir svarīgi, lai dzīve nebūtu kā vienlaidu ceļš bez pieturām. Un tieši svētki nodrošina apstāšanos, kas ļauj palūkoties, kur esam nonākuši, kas ir apcirkņos, kas sastrādāts. Mēs nosvinam un tad plānojam uz priekšu.

Strādājot, mācoties, maksājot kredītus, audzinot bērnus, cilvēki izdeg - stress sakrājas un zūd prieks dzīvot. Un tieši saulgrieži ir laiks, kad pārtraukt skriešanu pa apli kā vāverei ritenī. Pēc svētkiem dzīvi var sākt no jauna – kaut mazliet, bet citādāk. "Sava aprite ir jāsakārto tā, lai būtu iespēja iegūt citas sajūtas un emocijas, lai nebūtu rutīnas. Ja mīlējamies, tad darām to citādāk!"

Un kāpēc gan ne? Sekss saulgriežos var būt pirmais solis pretim veiksmei, jaunam sākumam. Senos laikos saimnieks ar saimnieci mīlējās uz lauka, lai cūkas labi barojas, lai govīm piens trekns, lai mieži nesakrīt veldrē, lai kaimiņi labvēlīgi un lai sirotāji nenāk, stāsta Šulcs.

Nevajag nonivelēt intīmo aktu, padarot to primitīvu un rutinētu.

Saulgriežos, kad daba gavilē un Saule atrodas savā augstākajā punktā, arī cilvēkiem ir īpašs noskaņojums. Tāpēc saulgrieži ir laiks, kad īpašu, varbūt par rituālu jēgu, var piešķirt mīlas aktam.

Mēs varam emocionāli sevi noskaņot panākumiem un auglībai tās visplašākajā nozīmē – lai nāk tas, ko vēlamies. Saulgriežos cilvēks var atgūt sevi, ļaujot sev būt visā ķermeniskajā tiešumā un pilnībā. Ja vien ir iespēja, pārmaiņu treneris iesaka ļauties pliko skrējienam, peldēties kailiem, pastaigāt pa pļavu.

Tas atraisa, uzlādē un vispār ir vienkārši veselīgi.

Tikai ar nosacījumu, ka tas tiek darīts skaidrā prātā. Putojošu alu var malkot pēc peldes.

"Iztrakojies, atbrīvojies, atļaujies! Tas ir vajadzīgs! To var darīt dejojot, mīlējoties. Mūsdienās kultūra ir fragmentēta, bet senos laikos tas viss bija integrēts, savijies kopā. Noskaņojot sevi ar ritmu, vibrācijām un pieskārieniem, cilvēki tiek vaļā no spriedzes un tuvība uzplaukst jaunā kvalitātē."

Seksologs aicina Jāņos būt radošiem – intīmās rotaļās izmantot zaļos augus, ziedus, dabiskus materiālus.

"Jauns ar spēku, vecs ar prātu!"

Dzīvi uz priekšu virza divi pamatspēki - seksualitāte un agresija transformētā veidā. Mēs pat no gultas nevaram piecelties un kafijas krūzi pagatavot, ja mūsos nav kāds piliens agresijas, turpina Arturs Šulcs. Mūs vada vēlēšanās iegūt, panākt, sazināties, izdarīt. Komunikācijā mēs seksualitāti lietojam kā kodu, jo ikvienam ir noteikts dzimums un identitāte, neatkarīgi no vecuma.

Seksualitāte ar gadiem nekur nepazūd, bet mainās.

Ne velti ir teiciens: "Ko jauns panāk ar spēku, vecs ar prātu." Brieduma gados mēs sākam just smalkāk, attīstām pieskārienus un izbaudām nianses, ko esam apguvuši pieredzes rezultātā."

Jāsaprot, ka seksualitāte mūsos ir, kamēr vien elpojam. Diemžēl mūsdienās esam pazaudējuši seksualitātes sakrālo jēgu, kas kādreiz mums bija.

Latviešu tauta vēstures sarežģītajos līkločos spējusi izdzīvot, pateicoties kolosālai seksuālai enerģijai. Par to liecina, piemēram, nerātnās dainas, izdotas jau 1915. gadā Petrogradas Ķeizariskajā Zinību akadēmijā. Dainas ir neizsmeļams pētījumu lauks antropologiem, mediķiem, vēsturniekiem, psihologiem.

Tajās nav nekā piedauzīga! Gluži pretēji, tās atklāj mūsu senču pasaules skatījuma plašumu un radošumu.

Turklāt tautasdziesmās bieži vien intīmie vārdi aizstāti ar skaistiem eifēmismiem: "Ja tev stāv kumeliņis, man gatava villainīte."

Pētnieki norāda, ka mūsu senčiem tikumība nesaistījās ar miesiskās mīlas noliegumu, bet gan ar čaklumu, sirsnību, labestību. Nekas miesisks nebija grēcīgs.

Salīdzinot ar citām tautām, latviešu seksualitāte bija veselīga, koša, izteikta.

Tautasdziesmās atrodamas atsauces uz pārdrošām erotiskajām fantāzijām, arī uz homoseksualitāti un zoofiliju.

Gan trauks pienam, gan vibrators

Mūsdienu seksa industrija nav radījusi neko jaunu – mūsu senčiem tas viss jau bija, saka Šulcs. Senie latvieši izmantojuši gan tauku lubrikantus labākai slīdamībai, gan vālītes kā falla imitatorus. Seno cilvēku fantāzijās ir vieta gan romantikai, gan tam, kas seko aplidošanas periodam.

Viņi apjauta, ka cilvēka seksualitāte nav primitīva un vulgāra, bet sarežģīta un intensīva.

"Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā zem stikla redzama 9.-11. gs. taisīta uz pusēm salūzusi nūjiņa. Tas ir falla imitators! Mūsu senči netaisīja bezjēdzīgas lietas,» stāsta Šulcs. «To zināja jau 20. gs. 50., 60. gadu vēstures pētnieki, vien plašākā publikā šo faktu neakcentēja. Tāpat, kā vajadzīgs trauks, no kura dzert pienu, bija vajadzīgs arī vibrators. Masturbācija ir treniņš. Senā cilvēka dzīvē tādas lietas bija legālas un normālas."