Piecos no rīta Nīlama Kumari Gautama pamodās ar asām dzemdību sāpēm, un viņas vīrs sievieti piesardzīgi iecēla rikšā un devās uz slimnīcu. Un tad uz citu. Un tad uz citu. Sāpes bija tik spēcīgas, ka sieviete knapi varēja paelpot, taču neviens nebija gatavs viņu uzņemt, vēsta laikraksts "The New York Times".
"Kāpēc ārsti mani neuzņem?" viņa atkal un atkal vaicāja savam vīram Bidžendram Singam. "Kas par lietu? Es nomiršu."
Sings sāka krist panikā. Viņš zināja, pret ko cīnās. Koronavīrusa krīze Indijā bija paātrinājusies - ikdienas tika ziņots par vairāk jauniem inficēšanās gadījumiem nekā jebkur citur, izņemot ASV un Brazīlijā. Valsts jau tā noslogotā un nepietiekami finansētā veselības aprūpes sistēma bija sākusi šķiebties.
Neseno nāves gadījumu datubāze atklāj, ka neskaitāmi cilvēki miruši ielās un "ātrās palīdzības" mašīnās, jo viņiem liegta kritiskā aprūpe. Gautamas odiseja pa astoņām slimnīcām 15 stundu laikā Indijas lielākajā metropolē sniedz ieskatu traģiskajā realitātē, kas notiek valstī.
Vairākas krīzes pārklājas
Indijas valdības noteikumi skaidri nosaka, ka ārkārtas dienestiem jāstrādā, taču tik un tā cilvēkiem, kuriem izmisīgi nepieciešama ārstēšana, tiek atteikts, it īpaši galvaspilsētā Ņūdeli. Infekciju skaits strauji pieaug, Deli slimnīcas ir pārpildītas un daudzi veselības aprūpes darbinieki baidās ārstēt jaunus pacientus - gadījumā, ja viņiem ir koronavīruss, kas prasījis vairāk nekā 13 000 Indijas iedzīvotāju dzīvības.