Sievietes, kuras nonāk cietumā, iepriekš piedzīvojušas vardarbību. Latvijā nav normatīvās bāzes, lai vardarbīgās attiecībās iejauktos, pirms notikusi traģēdija, Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" atzina Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne Rudīte Losāne.
Iejaukties pirms notikusi traģēdija. Sievietes, kuras nonāk cietumā, nereti iepriekš piedzīvojušas vardarbību
Iļģuciema sieviešu cietuma resocializācijas nodaļas priekšniece Agita Mediņa raidījumam atklāja, ka notikumu virkne, kas atvedusi sievietes līdz ieslodzījuma vietai, visbiežāk saistīta ar agrāk piedzīvotu vardarbību.
"Viņas ir pusaudža gados gājušas prom no mājām, tāpēc ka ir bijis kaut kas nepieņemams," pastāstīja Mediņa.
Viņa arī uzsvēra, ka ģimenēs, kur ir klātesoša vardarbība, tā ir tabu tēma, un šie bērni netiek mācīti. Tāpēc viņas vardarbību vairs neuztver kā kaut ko ārkārtēju.
Liela nozīme ir arī izglītībai un zināšanām, kur vērsties pēc palīdzības. Mediņa atzīst, ka daudzviet laukos zina, ka tuvējā ģimenē kādu iekausta, taču neko nedara, lai to novērstu. Tas nereti noved pie traģēdijas.
Savukārt kapelāne Rudīte Losāne sarunās ar ieslodzītajām secinājusi, ka sievietēm trūkst atbalsta - dienesti neiesaistās ģimenes lietās, kaut traģēdiju varētu novērst.
"Šo gadu laikā, runājot ar šīm sievietēm, es esmu nākusi pie slēdziena, ka ir pietrūkuši atbildīgām organizācijām preventīvie pasākumi, lai varētu kaut kādā veidā iejaukties šajās vardarbīgajās attiecībās. Līdz notikusi slepkavība, visbiežāk aizstāvoties,” raidījumam atklāj kapelāne.
Ieslodzītās kapelānei rādījušas griezumu, dedzinājumu pēdas uz ķermeņa. Viņa norāda, ka nedrīkst ignorēt iemeslus, kāpēc kāds kļūst vardarbīgs. Lai novērstu traģēdiju, primāri ir jāstrādā ar varmāku, uzskata Losāne.
Šobrīd Iļguciema cietumā sodu izcieš 200 sievietes.