"Ja nu es uzkaros? Ja nu istabā ieskrien bērni?" Sieviete ASV vada bēru ceremoniju tiešsaistē platformā "Zoom"

Jūdaismā pastāv vairākas bēru ceremonijas izvadīšanas tradīcijas. Kad nomirst kāds tuvs cilvēks, palicēji nedēļu ap roku nēsā melnu lenti. 

"Parasti izvadīšanā es aizgājēja tuviniekiem piespraužu melno lenti pie viņu drēbēm un apskauju. Vadot bēres tagad, cilvēkus pat nevaru aizsniegt. Vai, kā šajā gadījumā, mēs pat neatradāmies vienā telpā," stāsta Dženifera.

Sieviete joprojām cīnās ar vēlmi cilvēkus atbalstīt arī fiziski, apskaujot vai paturot roku.

"Es pat mēdzu sakaunēties par to, cik viegli ir aizmirst sociālās distancēšanās ierobežojumus," viņa atzīst.

Dženifera stāsta, ka viņu ļoti satraukuši visi apstākļi, ko viņa nevar ietekmēt, vadot bēru ceremoniju platformā "Zoom".

"Ja nu es uzkaros - burtiskā un pārnestā nozīmē? Ja nu kāds no maniem bērniem ieskrietu istabā? Vai raudādams klauvētu pie durvīm? Ja nu kāds no konferences zvana dalībniekiem nejauši ieslēdz savu mikrofonu?" atminas Dženifera.

Viņa nedomā, ka šīs bailes ir saistītas ar vēlmi visu kontrolēt. Dženifera skaidro, ka viņas uzdevums ir nodrošināt mierpilnu dienu aizgājēja ģimenei, pielietojot visus paņēmienus, kas viņai zināmi. Tomēr viņa bija satraukta, ka nespēs radīt nepieciešamo gaisotni, redzot visus datora ekrānā, nevis klātienē.

Apmēram stundu pirms ceremonijas sieviete pārvilka karantīnas formas tērpu - treniņbikses un lielu džemperi, ietērpjoties melnos legingos un melnā džemperī.

"Tā kā neviens manas kājas neredzēs, nolēmu ietērpties ērtās drēbēs. Nedaudz uzkrāsojos un uzliku datoru uz lielas grāmatu kaudzes. Atlikušo pusstundu nervozi slēdzu iekšā, ārā gaismu," stāsta Dženifera.

Kāda Dženiferas kolēģe piekrita piedalīties konferences zvanā, lai, nepieciešamības gadījumā, ziņotu par kādām problēmām, kas varēja rasties zvana laikā. Dženifera pārliecinājās, ka Saula ģimene un draugi viņu redz un dzird, aizvēra istabas durvis, un uzsāka bēru ceremoniju.

Video zvanam pievienojās vairāk kā 100 cilvēki. Visi saglabāja pilnīgu mieru un klusumu, pat, ja nebija deaktivizējuši sava datora mikrofonu. Sirmgalvja ģimene Dženiferai atsūtīja pateicības ziņu vēl pirms ceremonija bija sākusies. 

"Mani biedēja, ka šī ceremonija varētu būt bezpersoniska, taču tā izvērtās ļoti intīma.

Visi mani skaidri redzēja, es citus tāpat. Saula 45 gadus vecā meita izvadīšanas laikā man silti uzsmaidīja un es atslābu," atminas Dženifera.

Viņa atklāj, ka šī ceremonija pierādīja, cik daudz nozīmē īstie vārdi un acu skatiens. Draugi un radi satuvinājās, un bez tehnoloģijām tas nebūtu bijis iespējams. 

"Es ceru, ka katra dziesma, katras lūgšanas, kas izskanēja šajā ceremonijā, palīdzēja gan Saula dvēselei, gan viņa ģimenei, kas skumst pēc viņa uz Zemes," stāsta Dženifera.