Vācijā 30 gadus notika eksperiments, - pedofili adoptēja bez patvēruma palikušus bērnus (3)

Berlīnes sociālie dienesti uz šo pievēra acis, tāpēc skandāls ap profesoru izcēlās vairākus gadus pēc viņa nāves - 2015. gadā. Tagad Hildesheimas Universitāte ir pieprasījusi šīs lietas galīgo izmeklēšanu.

Profesors Helmuts Kentlers sāka strādāt ar jauniešiem 1960. gados, kad kļuva par pusaudžu izglītības speciālistu Frankfurtes Evaņģēliskajā akadēmijā. Drīz vien viņš tika iecelts par "pirmo skolotāju" bezpeļņas organizācijas Šēlenes evaņģēliskās jaunatnes apmācības centrā.

Kentlera teorija par pusaudžu emancipācijas nepieciešamību atnesa viņam slavu, un 1966. gadā viņš kļuva par vienu no slavenākajiem vācu sociālās pedagoģijas speciālista Klausa Mollenhauera palīgiem Berlīnē. Tur Kentlers vadīja sociālās pedagoģijas nodaļu, izdeva grāmatu "Vecāki mācās seksuālo izglītību" un no 70. gadu vidus līdz karjeras pat beigām 1996. gadā pasniedza kursus skolotājiem Hanoverē.

Kentlers tiek uzskatīts par vienu no zināmākajiem jauniešu seksuālās izglītības atbalstītājiem. Tomēr viņš kļuva pazīstams arī ar eksperimentu, kā ietvaros pedofiliem tika dota iespēja adoptēt bērnus. Laikraksts "Die Tageszeitung" rakstīja, ka Kentlers to aizsāka 1960. gadu beigās. Eksperimentā piedalījās bez mājām palikuši bērni vecumā no 13 līdz 15 gadiem, kurus profesors cerēja šādā veidā "resocializēt" un paātrināt viņu izaugsmi.

Kentlers pirmo eksperimentu rezultātus uzskatīja par veiksmīgiem. Viņš bija pārliecināts, ka seksuālās attiecības starp tēviem un adoptētajiem zēniem nevienam nekaitē. Kentlers savu eksperimentu pamatoja ar to, ka aizbildņiem vajadzētu būt iemeslam rūpēties par jauniešiem, kas uzņemti no ielas. Viņaprāt, tieši seksuālā interese ir šāds iemesls.

Profesors, kurš pats dzīvoja kopā ar trim adoptētiem dēliem, nomira 2008. gadā. Pēc Kentlera nāves "Die Tageszeitung" viņu sauca par "cīnītāju". 

Tiesa, vairākus gadus pēc profesora nāves laikraksti par viņu sāka izteikties citādāk. 2013. gadā politologs Francs Valters paziņoja, ka profesoram ir ļoti liela loma pedofilu kustībā.

Divus gadus vēlāk Berlīnes Senāts organizēja izmeklēšanu saistībā ar Kentlera eksperimentu, kuru izglītības senatore Sandra Šereresa nosauca par noziegumu, par kuru ir atbildīga valsts. Pētījuma rezultāti parādīja, ka eksperiments patiešām notika, taču sīkāka informācija par iesaistīto cilvēku skaitu un eksperimenta ilgumu nav zināma, ziņo "Der Tagesspiegel". 

Viens no eksperimenta dalībniekiem pastāstīja, ka viņš joprojām nav pārdzīvojis psiholoģiskās traumas. 

Hildesheimas universitātes darbinieki pētīja dokumentus un interviju ierakstus ar eksperimenta upuriem. Turpmākie pētījumi atklāja, ka eksperiments turpinājās no 1960. gadiem līdz vismaz 2000. gadu sākumam.

Starp atklājumiem tika arī norādīts, ka vairāki audžubērnu tēvi bija zinātnieki no Maksa Planka institūta, Berlīnes Brīvās universitātes un Odenvaldes skolas, ap kuru 2014. gadā izcēlās skandāls par uzmākšanos bērniem. Senators Šerers pētījuma rezultātus nodēvēja par "drausmīgiem un šokējošiem".