Nacionālās koncertzāles projekta attīstība notiks Elizabetes ielā 2 (8)

Runājot par aptuvenajām akustiskās koncertzāles būvniecības izmaksām, kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) žurnālistiem norādīja, ka vēlas atteikties no konkrētas summas nosaukšanas, jo ir iespējami dažādi koncertzāles finansējuma modeļi.

Ministrs aicināja ņemt vērā, ka strauji mainās situācija un finanšu iespējas ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas kontekstā. Viņaprāt, pie jautājuma varēs atgriezties tad, kad būs jāsāk koncertzāles būvniecība. Tad arī būs skaidrs, cik spēcīga tajā brīdī būs valsts ekonomika, kādas iespējas piedāvās Eiropa.

Puntulis atzina, ka joprojām pastāv iespēja koncertzāli būvēt uz publiskās un privātās partnerības pamata. Viņa ieskatā, summas nav salīdzināmas, proti, ja rastu iespēju būvēt akustisko koncertzāli no valsts budžeta līdzekļiem, tā būtu viena summa.

Savukārt, ja koncertzāli būvē publiskās un privātās partnerības ietvarā, tā būtu cita summa, kas jāatdod apmēram divdesmit gadu laikā.

"Tās būtu atšķirīgas summas, tādēļ es negribētu ar šiem skaitļiem manipulēt. Šodien precīzu summu nevarēšu nosaukt," sacīja ministrs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka koncertzāles projekta attīstības procesu ir uzņēmusies VAS "Valsts nekustamie īpašumi" - jāveido konkurss būves nojaukšanai, šiem darbiem ir jāpiešķir finansējums. Ministrs sacīja, ka ēku varētu nojaukt jau nākamā gada pavasarī, tomēr paralēli tiek strādāts arī pie metu konkursa, lai abas darbības noritētu paralēli.

Jautāts, kad Rīgas akustiskajā koncertzālē varētu notikt pirmais koncerts, Puntulis sacīja, ka tas varētu notikt pēc septiņiem gadiem, tomēr šodien viņš pieļāva vēl optimistiskāku scenāriju - pirmais koncerts jaunajā akustiskajā zālē varētu izskanēt pēc sešiem gadiem.

Preses konferencē ministrs uzsvēra, ka neviens nav uzdevis jautājumu, cik atbildīgi ir pieņemts lēmums par koncertzāles vietas izvēli, tāpēc Puntulis citēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ekspertu sacīto, ka "Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkai piemīt sava laika kā modernisma perioda arhitektūras vērtība, bet tās tapšanas un izvietojuma dēļ tā nav tik nozīmīga, lai piešķirtu saglabājamas kultūrvēsturiskas vērtības statusu".

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijā, valdības sēdē akceptēts Naura Puntuļa (VL-TB/LNNK) rosinājums attīstīt Nacionālās koncertzāles projektu Rīgā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" piederošajā teritorijā Elizabetes ielā 2, demontējot bijušo Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku, vēlāk - "Pasaules Tirdzniecības centru".

Kultūras ministrs uzsvēra, ka valdības lēmums ir vēsturisks, kam jāatšķir jauna lappuse gan kultūras, gan būvniecības, gan ar tām saistīto nozaru attīstībā Latvijā, projektam kļūstot par spēcīgu impulsu radošās ekonomika attīstībai.

"Mums ir būtiski, lai tajā tiktu ievēroti visi 21. gadsimta standartiem atbilstoši nosacījumi, īpaši klimatam neitrāla domāšana, cienīga attieksme pret apkārtējo vidi un profesionāļu un plašas sabiedrības iesaiste šīs kultūrvietas izveides turpmākajā procesā," akcentēja Puntulis.

KM uzsvēra, ka saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu ir noteikts, ka nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai tiek piesaistīti nekustamais īpašums Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6; Finanšu ministrijai (FM) kā VNĪ kapitāla daļu turētājai izslēgt no kapitālsabiedrības pamatkapitāla minētos nekustamos īpašumus.

Tie ir jāreģistrē uz valsts vārda FM personā, vienlaikus risinot jautājumu par līdzvērtīgu nekustamo īpašumu ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

Savukārt KM sadarbībā ar VNĪ jānodrošina turpmākās darbības nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai, tai skaitā jānodrošina finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādi nacionālās koncertzāles projektam publiskās privātās partnerības modelī.

Tāpat ir jāveic nekustamā īpašuma Elizabetes ielā 2 sastāvā esošās būves demontāžas plānošanas, projektēšanas un demontāžas darbu īstenošanu, kā arī jānodrošina starptautiska metu konkursa izsludināšanu.

Kultūras ministra padomniece uzsvēra, ka KM, konsultējoties ar Latvijas Arhitektu savienību, būs jārīko augstas kvalitātes un labi sagatavots starptautisks arhitektūras ideju un projektu konkurss divās kārtās, kas atbilstu Latvijas Arhitektu savienības konkursu rīkošanas labās prakses vadlīnijām un Eiropas Arhitektu padomes un Starptautiskās Arhitektu savienības rekomendācijām.

Puntulis akcentēja, ka arhitektūras ideju un metu konkursi ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā panākt izcilu sniegumu būvniecībā, vienlaikus ievērojot sabiedrības intereses.

"Metu konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski un funkcionāli pārdomātu, projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu, ekonomiski pamatotu metu koncertzāles un tās teritorijas attīstības vīziju," skaidroja ministrs.

Kā norādīja ministrijā, plānotā konkursa priekšmets ir apbūves iecere, kas attēlo kompleksu koncertzāles un tai nepieciešamās teritorijas perspektīvo attīstību. Apbūves iecerēm ir jāietver arhitektoniskie un funkcionālie koncertzāles risinājumi un teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumi ar teritorijas labiekārtojumu.

KM uzsvēra, ka apbūves ieceres metus tālāk izmantos par pamatu attiecīgā būvprojekta izstrādei. Konkursa laika nogrieznis ir 13 līdz 16 mēneši. Ministrija lēš, ka divu etapu metu konkursa organizēšanas kopējais budžets, atkarībā no katras konkursa kārtas balvu fonda apmēriem varētu sastādīt 243 724 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Balvu fonds aprēķināts, ņemot vērā līdzvērtīgu starptautisku metu konkursu aktuālo pieredzi, piemēram, "Rail Baltica" Dzelzceļa tilta un Rīgas multimodālā centra ieceres metu konkursa balvu fonds 150 000 eiro apmērā un Tamperes Mākslas muzeja paplašinājuma projekta, Somijā, metu konkursa balvu fonds 175 000 eiro apmērā, skaidroja ministrijā, norādot, ka administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2 nojaukšanas projekta un metu konkursa projekta vadības administratīvās vadības izmaksas - 74 707, ieskaitot PVN.

2020. gadā plānoti sagatavošanās darbi nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai un, ja to laikā radīsies izdevumi, tad tie tiks segti no KM esošajiem valsts budžeta līdzekļiem, akcentēja ministra padomniece.