"Pirmo reizi ārpasauli ieraudzīju, kad man bija 15 gadi." Pastardienas kultā uzauguša vīrieša stāsts (5)

Annas iekšējā loka biedrenes, kuras dēvēja par "tantēm", palīdzēja pieskatīt Benu un citus bērnus. Piecos no rīta viņi modās kopmītņu tipa istabā un sekoja nemainīgai rutīnai: joga, meditācija, mācības, joga, meditācija, mājasdarbi, gulta. Kaut gan 1987. gadā, kad ieradās policija, sektā bija tikai daži bērni, savulaik to skaits bija sasniedzis pat 28.

Viņi pārtika no pieticīgām veģetārām maltītēm un bieži tika sodīti. "Tantes" bērnu galvas turēja zem ūdens un viņu rokas turēja virs svecēm, līdz pat apdegumiem. Savukārt Anna, kad nebija ceļojumos, mēdza bērnus sist ar savu augstpapēžu zābaku papēžiem.

"To vērot vien bija gana, lai paliktu nopietnas emocionālas rētas," sacīja Bens. Valdīja "pliku baiļu" atmosfēra.

Viens veids, kā Anna nodrošināja kontroli pār kulta locekļiem, bija narkotikas. Bērni saņēma regulāru sedatīvu devu. Pieaugušajiem un vecākajiem pusaudžiem obligāti bija jālieto LSD regulārās ceremonijās, ko sauca par "attīrīšanos". Anna uzskatīja, ka tādējādi stiprinās sekotāju pieķeršanos.

Kaut gan Bens neizbaudīja pieaugšanu, tas bija vienīgais, ko viņš pazina.

"Kad tu bērnam radi realitāti, viņam nav atskaites punkta," viņš stāstīja. "Nav skatupunkta, ar ko būtu jāsacenšas."

Tas mirklī mainījās, kad ieradās policija.

Kādi ir noteikumi jaunajā pasaulē?

Pirmajā naktī esot prom no Eildonas ezera, Bens gulēja gultā un gāja cauri visam, ko todien bija pateicis, lai pārliecinātos, ka nav izpaudis neko, kas sagādātu nepatikšanas. Pēkšņi viņš attapās - tam vairs nebija nozīmes. Viņš neatgriezīsies pie Anns.

"Man šķiet, ka pirmo reizi dzīvē apjautu, ka esmu brīvs," viņš stāstīja.

Taču tad sākās īstais darbs.

Bens uzzināja, ka viņa māte bija nevis Anna, bet kāda "tante", kura viņam nepatika, vārdā Džoja. Citi bērni nebija viņa brāļi un māsas - daži bija kulta locekļu atvases, citi bija bāreņi, kurus Anna bija adoptējusi. Viņam patiesībā bija 15 gadi, nevis 14, kā Benam bija stāstījuši. Un, protams, Anna nebija Jēzus reinkarnācija.

"Tad es mēģināju saprast - labi, šī jaunā pasaule, kurā esmu, kādi ir noteikumi? Kā lai es funkcionēju, ko lai es daru?" viņš stāstīja.

Skolā Benam bija grūti iejusties. Kad trīs populārāki zēni centās viņu paņemt paspārnē, Bens viņus atgrūda. Tas nebija pārsteidzoši - Ģimenē bērni, kuri izrādīja pieķeršanos, ātri tika nodalīti, tādēļ draudzība nebija kaut kas tāds, ko viņš būtu piedzīvojis. Taču pat ja viņš būtu, saistību ar skolasbiedriem just būtu grūti.

"Bieži, veidojot draudzību ar kādu, jums ir kopīga vēsture, kopīgas intereses vai kopīgi viedokļi par lietām," stāstīja vīrietis. "Man nebija nekā no tā."

Bens cīnījās ar depresiju un pašnāvnieciskām domām. Lūzuma punkts pienāca 1988. gadā, kad klase bija ekskursijā Austrālijas vidienē. Zēns raudāja, kad pie viņa pienāca skolotāja un atgādināja, ka pārējie cits citu pazīst kopš bērnības.

"Būs vajadzīgs laiks. Tev būs jāiemācās, kā iejusties. Viņi tam ir atvērti, taču tas ir tavās rokās," viņš atminējās skolotājas vārdus.

Bens nopietni ņēma vērā viņas padomu. Pusaudzis sāka pētīt, kā citi uzvedas, analizēja viņu darbību sekas un izdarīja secinājumus.

Pat necenties parādīties uz mana lieveņa

Tajā pašā laikā viņš pārcēlās no bērnunama un audžu ģimeni un sāka apmeklēt baznīcu. Jaunajā pasaulē viņš arvien vairāk jutās kā mājās. Ar laiku Bens apprecējās, nu viņam ir divi pieauguši bērni. Vīrietis dabūja darbu IBM, kur strādā vairāk nekā 20 gadus.

Bens arī satuvinājās ar vecmāmiņu no mātes puses, bieži viņu apciemoja. Bena māte dzīvoja ārvalstīs, bet arī apciemoja savu mammu, kad bija Austrālijā. 2006. gadā Bens un Džoja nejauši vienlaicīgi piezvanīja vīrieša vecmāmiņai.

Viņi nebija runājuši gandrīz 20 gadus - kopš Bens uzzināja, ka Džoja ir viņa īstā matē. Tolaik sieviete negribēja nekādas darīšanas ar dēlu.

"Pat necenties parādīties uz mana lieveņa, es aizcirtīšu durvis tev sejā," viņš atcerējās mātes sacīto.

Taču Džoja bija kļuvusi maigāka, un reliģija Benam bija iemācījusi piedošanu. "Viņa bija Annai apsolījusi, ka neveidos saikni ar mani," viņš sacīja. "Tas nenozīmēja, ka nebija rūpju, vēlmes pēc attiecībām vai mīlestības."

Džoja bija saglabājusi tuvas attiecības ar kulta dibinātāju Annu, taču kopš tā laika sazinājās arī ar Benu.

Apciemojot dēlu 2012. gadā, viņa uzdeva pārsteidzošu jautājumu: vai viņš būtu gatavs kopā doties apciemot Annu? Viņa tolaik dzīvoja aprūpes namā un viņai bija demence. Anna nebija ne dienas pavadījusi cietumā, vienīgais sods, ko viņa saņēma, bija 5000 dolāru sodanauda par trīs bērnu dokumentu viltošanu. Nebija pietiekami daudz pierādījumu, lai viņai izvirzītu jebkādas apsūdzības.

Daļēji ziņkārības mākts, Bens piekrita aicinājumam. Kaut gan Anna silti sveica Džoju, viņa neizrādīja, ka atpazīst vīrieti. Pārlapojot fotoalbumu viņas istabā, Bens ātri saprata, ka tas ir pilns ar bildēm no viņa bērnības.

Tā bija pēdējā reize, kad Bens viņu redzēja. Tā gada jūnijā 97 gadu vecā Anna nomira.

Kaut gan Bens stāstīja, ka "nedejos uz viņas kapa", viņš izjutis atvieglojumu pēc sievietes nāves. Viņaprāt, Anna palika savu fantāziju pārņemta un nenožēloja izdarīto.

"Redzot, kā viņa radīja melus, turpināja melus un traumēja cilvēkus... Es zināju, ka viņa ir aizgājusi par tālu, lai nožēlotu grēkus," sacīja vīrietis.

Visi Ģimenes bērni guva dažādus ievainojumus, pastāstīja Bens. Stabilais darbs, sieva un divi bērni viņam liek uzskatīt sevi par veiksminieku. Tagad viņš raugās nākotnē.

Viņš ir dibinājis mājaslapu "Izglāb ģimeni", lai izglītotu cilvēkus par kultiem, totalitārām organizācijām un brīvo gribu. Viņš arī raksta grāmatu "Dzīve aiz stieplēm", kurā atminas bērnībā gūtās mācības par kultiem raksturīgās domāšanas riskiem.

"Tu mēģini aptvert, kas ir noticis un kāpēc ir noticis, un piešķirt tam visam jēgu," Bens sacīja. "Es esmu nokalibrējis savu dzīvi realitātei."