"Iepirkšanās tūristi" no Igaunijas secina, ka brauciens pēc lētāka alkohola neatmaksājas. Ierodas Latvijā pēc citām precēm

Pirmajās dienās pēc Igaunijas – Latvijas robežas atvēršanas varēja likties, ka mūsu ziemeļu kaimiņi atkal metīsies uz Latviju pēc lētāka degvīna (un lētākas degvielas), bet tagad ir skaidrs, ka Igaunijas iedzīvotāji retāk parādās degvielas uzpildes stacijās Latvijā un alkohola veikalos. Tomēr – stāvvietās pie dažādām tirdzniecības vietām Latvijas pierobežas pilsētās netrūkst automašīnu ar Igaunijas numurzīmēm.

"Uz Latviju braucu pēc gaļas, jo tā pie kaimiņiem ir lētāka nekā Igaunijā," sacīja 45 gadus vecais Valgas iedzīvotājs Tīnis Palodis, kurš Valkā apmeklēja veikalu "Mego".

"Pēc alkohola nebraucu. Nav jēgas to iepirkt lielos daudzumos. Tā kā neesmu liels alkohola cienītājs, ja kādreiz arī gribēsies ko iedzert, pudeli alus varu nopirkt arī Igaunijas pusē. Degvielu arī pērku Igaunijā. Man ir laba atlaižu karte," stāsta Palodis.

Pie lielveikala Mego Valkā piektdienas dienā bija vērojama pilna autostāvvieta. Tajā lielākā daļa automašīnu bija nevis ar Latvijas, bet gan ar Igaunijas numurzīmēm.

"Nopirkām puķes un šķiņķi, bet bērniem apģērbu," sacīja 59 gadus vecā Sīre Rūsamagi, kura kopā ar savu vīru Aleksandru un mazbērniem uz Valku atbrauca no Viljandes apriņķa Holstres ciemata, kas atrodas aptuveni 70 kilometru attālumā no Valkas.

"Ja skatāmies uz cenu atšķirībām, varam redzēt milzīgu starpību – lielā begonija veikalā "Depo" maksā 1,60 eiro, bet Igaunijā – 3,50. Savukārt veikalā "Pepco" bērniem nopirku sporta tērpus un zeķes par 15 eiro. Latvijas marinētais šķiņķis ir ļoti labs un arī lēts – 8,50 eiro kilogramā," skaidro Rūsamagi.

Jautāts, kādēļ 28 gadus vecais Juri mērojis vairāk nekā 110 kilometrus garu ceļu no Vehmas ciemata Viljandes apriņķī uz Latviju, vīrietis atbildējis, ka viņam drīz būs dzimšanas diena, un viņš nolēmis apmeklēt kaimiņvalsti, lai paskatītos, kas šeit lētāks. "Nopirkām šašliku – šeit kilograma cena ir 4,99 eiro, kas ir par trīs eiro lētāk nekā pie mums," sacīja Juri.

Degvielas uzpildes stacija – gandrīz tukša

Valgas iedzīvotāja Annalīza Monka vēl maijā uzpildījās degvielas uzpildes stacijā Valkā, kas  iepriekš bija pilna ar igauņu mašīnām. Tagad situācija ir mainījusies un igauņi nebrauc uz Latviju, lai uzpildītu degvielu. Viņa iecienījusi Valkā esošo veikalu "Pepco", kur iegādājas lētus apģērbus.

Sieviete pati strādā veikalā Valgā, un, pēc viņas teiktā, robežu atvēršana ir ļoti jūtama Igaunijas pusē esošajos veikalos.

"Tikko atvēra robežas, tā cilvēku mūsu veikalos palika ļoti maz. Pirms robežas atvēršanas cilvēki pirka ļoti daudz alkohola, it īpaši alu un šņabi. Taču tagad to pērk ievērojami mazāk," sacīja Monka.

Lai arī akcīzes nodokļa likmes dēļ Igaunijā alkohols kļuva mazliet lētāks, joprojām ir cilvēki, kuri mērķtiecīgi brauc iegādāties stipro alkoholu uz Latviju.

Valgā alus pārdošanas apjomi aprīlī, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieauguši par teju četrām reizēm, bet stiprā alkohola pārdošanas apjomi palielinājušies par gandrīz sešām reizēm.

"Vienkārši – tāds pieradums," sacīja 50 gadus vecais Anti, ko žurnālistiem izdevās sastapt pie veikala “SuperAlko”.

Savukārt Vīrumā apriņķī dzīvojošā mūziķe Kadri Laube Latvijā ieradusies ne tikai pēc alus, bet arī pēc citiem produktiem. Laube norāda, ka no viņas mājām tuvākais veikals Latvijas robežas pusē atrodas vien 17 kilometru attālumā.

Sieviete norādīja, ka Vīrumā apriņķī cilvēkus interesē dažādi augi, ko Latvijā var iegādāties daudz lētāk. “Piemēram, lielie ampeļa ziedi – Latvijā tos var nopirkt par 6-8 eiro, bet pie mums tie maksā 12-15 eiro.”

Latvija ieguvusi desmito daļu

Viru Patērētāju sabiedrības vadītājs Anderss Kīvs aprēķinājis, ka pēc robežu atvēršanas alkohola apgrozījums veikalos ir krities par aptuveni desmito daļu.

"Kurš prot rēķināt, saprot, ka nav vērts no Igaunijas braukt uz Latviju pēc alkohola, jo atšķirības cenā nav tik lielas. Piemēram, laba čehu alus iepakojumu Igaunijā var nopirkt par 12,99 eiro, bet Latvijā tāds pats iepakojums maksā 10,99 eiro. Aprēķinot vēl laiku un ceļā notērēto degvielu, ir skaidrs, ka no šāda brauciena liela ieguvuma nav," teica Kīvs.

Viņš piebilst, ka Igaunijas valdības lēmums samazināt akcīzes nodokļa likmi alkoholam ir bijis labs lēmums.

Tomēr Kīvs atzīst, ka pierobežas apgabalos, kā arī no Igaunijas vidienes cilvēki tāpat brauc uz Latviju, lai veiktu lielākus pirkumus.

"Dažādu iemeslu dēļ igauņi Latvijā pērk augļus un dārzeņus, gāzes balonus, būvmateriālus. Cilvēki brauc uz Latviju, lai pēc tam atvestu produktus ne tikai sev, bet pat vairākām ģimenēm. Godīgi sakot, pierobežas rajonos Igaunijā veikalu darbība ir ļoti neizdevīga.

Iespējams, mums būtu vērts domāt par to, kā pieprasīt pašvaldībām kompensēt  zaudējumus, kas radušies tādēļ, ka cilvēki izvēlas iepirkties otrpus robežai," sacīja Kīvs.

Alkotūrisms faktiski pazudis

Igaunijas institūta pārstāve Mārje Jozinga sacīja, ka pieklusums alkotūrisma nozarē sācies vēl pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas un robežu slēgšanas. Tāpat ārkārtējā situācija piespiedusi igauņus alkoholu iegādāties mazāk.

"Cilvēki uzzināja, cik alkohols maksā Igaunijā, tāpēc braucieni uz Latviju, kas bija kļuvuši par ieradumu, sāka beigties. Pieradumam ir liels spēks, taču tas ir mainījies," sacīja Jozinga, piebilstot, ka igauņi sapratuši – uz Latviju nav izdevīgi braukt tikai pēc alkohola.

"Skumjākais, ka daudzi cilvēki regulāri brauca uz Latviju un iepirka alkoholu, lai veidotu rezerves. Dažiem jau tā bija pilna garāža ar grādīgās dziras krājumiem, bet daudzi tāpat brauca un pirka vēl. Tāpēc man nepatika šis alkotūrisms," teica Jozinga.

Pēc viņas vārdiem, akcīzes likmes samazināšanās Igaunijai ir ļāvusi valstī noturēt daudzus alkohola pircējus, kas iepriekš pat no otra valsts gala devās uz Latviju tikai pēc alkohola.

"Jā, no Igaunijas ziemeļiem vairāk nav atsevišķu alkohola reisu uz Latviju. Pierobežas joslā gan daudzi cilvēki turpina braukt no Igaunijas uz Latviju," sacīja Jozinga.

Daudz ko ietekmē arī ienākumu samazināšanās un alkohola patēriņš. "Alkohola lietošana ir cieši saistīta ar ienākumiem. Stresa situācijās cilvēki var vairāk patērēt alkoholu, bet Covid-19 krīzes dēļ tika atcelti lielākie pasākumi - alkohols tiek lietots mazās kompānijās," norādīja Jozinga.

Tomēr cilvēku plūsma pār Latvijas – Igaunijas robežu nav mazinājusies – arvien vairāk cilvēku sākuši braukt no Igaunijas uz Latviju pēc citām precēm, kā arī atpūsties. Pašlaik igauņi Latvijā iecienījuši iegādāties dažādus pārtikas produktus, augus un pat dažādus celtniecības materiālus.

Jozinga sacīja, ka cilvēki nebrauc uz Latviju pēc precēm, kas ir nebūtiski lētākas kā Igaunijā. Tomēr galvenais igauņu mērķis ir iegādāties citas lietas, kas Igaunijā ir krietni dārgākas vai vispār nav nopērkamas.