"Aizliegtais paņēmiens" atklāj, kādi dati savākti par vienu no redzamākajiem lietotnes "Apturi Covid" pretiniekiem (22)

Raidījumā skaidro, ka lietotnes mērķis ir kontrolēt slimības izplatīšanos un savlaicīgi brīdināt cilvēkus, ja viņi bijuši saskarsmē ar kādu, kuram vēlāk slimība atklāta. Tā fiksē un uzglabā datus par visiem citiem telefona aparātiem, kas bijuši maksimums četru metru attālumā ilgāk nekā 15 minūtes, ja arī tajos ir bijusi šī lietotne. Telefonu saziņai šajā gadījumā tiek izmantota "Bluetooth" sistēma.

Ja kādam no šo telefonu saimniekiem tiek atklāts Covid-19, visiem pārējiem, ar ko viņa telefons bijis kontaktā, tiek nosūtīts brīdinājums par to. Cilvēks uz šo brīdinājumu drīkst nereaģēt vispār, un SPKC nemeklēs viņu rokā, jo iegūtos datus tā izmantot nedrīkst.

Savukārt, ja, ielādējot aplikāciju, cilvēks būs norādījis savu telefona numuru, tad SPKC sazināsies ar viņu un ieteiks nākamos soļus, skaidrots raidījumā.

Līdz šim lietotni ir lejupielādējuši vairāk kā 40 000 cilvēku, taču netrūkst arī to, kas par lietotni nav labās domās. "Aizliegtais paņēmiens" atklāj, ka viens no viņiem ir mūziķis Aigars Grāvers.

"Tas bija tāds aicinājums cilvēkiem padomāt, lai viņi nerīkojas tādā masu psihozes iespaidā:

"Mēs ķersim, grābsim visu, ko mums tagad dod. Jā, jā, jā, dzīvosim maskās. Jā, visu, ko mums teiks, mēs darīsim!" 

Tas man atgādina tādu nedomājošu masas principu. Lai cilvēki paši padomā - kāpēc, ko tā aplikācija dara. Iedziļinies tajā aplikācijā!" skaidroja Grāvers.

"Aizliegtais paņēmiens" nolēma noskaidrot, kādus datus par viņu uzkrāj vēl daudzi citi resursi internetā un kādus datus var iegūt pavisam legāli.

Grāveram noteikti ir mobilais telefons un mobilā telefona numurs, ko jau sen "izseko" mobilais operators. Šie dati gan nav publiski, bet tiesībsargājošās iestādes izmeklēšanas nolūkos tos var pieprasīt. Saskaņā ar likumu dati jāglabā 18 mēnešus, skaidro raidījumā.

Arī konta numura īpašnieka dati uzkrājas bankā. No iepirkšanās paradumiem var izskaitļot, kur cilvēks, piemēram, iepērkas visbiežāk, un tātad - tuvumā vai nu dzīvo, vai strādā.

Banka to visu zina, arī šie dati nav publiski, bet bankas tos uzkrāj.

Arī citi Grāvera dati tiek uzglabāti. Dati par viņa ģimeni meklējami iedzīvotāju reģistrā, par veselības stāvokli - pie ģimenes ārsta, bet datus par viņa naudu krāj Valsts ieņēmumu dienests. 

Liela daļa šo datu nav publiski pieejami, bet ir arī tādi, ko var iegūt ikviens, piemēram, par Grāvera uzņēmējdarbību informācija ir publiski pieejama Uzņēmumu reģistrā. Patlaban viņam pieder firma "Jump Sound", tajā viņš ir valdes loceklis un arī vienīgais īpašnieks. Tur arī redzams viņa personas kods, telefona numurs, skaidro "Aizliegtais paņēmiens".

Gan bankām, gan mobilo sakaru operatoriem, gan visiem citiem, kas uzkrāj datus, ir jāievēro konkrētas prasības, kā dati uzglabājami, kurš tiem drīkst piekļūt, un galvenais, kurš atbild par tiem un atbild gadījumā, ja kas notiek.

Raidījums skaidro, ka tieši tāda pati kārtība attiecas arī uz "Apturi Covid" lietotni, kuras datus uzglabā un apstrādā Veselības ministrijas iestāde SPKC. 

Grāvers raidījumam skaidroja, ka viņš jau nav pret tehnoloģijām. "Es esmu tikai par to, lai šīs tehnoloģijas nesāk cilvēkus vadīt un viņiem pāri darīt. Es esmu pats tehnoloģiju fans. Man patīk izmantot visādas lietiņas un ātras lietiņas.

Bet es gribu, lai tehnoloģijas kalpo man un lai es tās varu kontrolēt, nevis tās sāk vienā brīdī traucēt manu dzīvi," skaidroja mūziķis.

Pēc raidījuma eksperimenta, savācot dažādu informāciju par mūziķi, Grāvers atzina, ka turpmāk sociālajos tīklos būšot uzmanīgāks.