Oļegs Burovs atgriezies savā iepriekšējā darbavietā (6)

Autoostas pārstāve Māra Eglīte aģentūru LETA informēja, ka 4. jūnija akcionāru sapulcē uzņēmuma padomē tika ievēlēti Burovs, Marina Vorobjova-Vaišļa, Ilze Purmale, Sergejs Serdjukovs un Andrejs Visockis. Burovs ticis arī pie padomes priekšsēdētāja krēsla, bet Vorobjova-Vaišļa iecelta par viņa vietnieci.

Saskaņā ar "Firmas.lv" pieejamo informāciju, līdz šim uzņēmuma padomē strādāja trīs Rīgas bijušie domnieki - Vita Jermoloviča (GKR), Ivans Ivanovs (S) un Igors Kuzmuks (S). Serdjukovs un Visockis amatus ir saglabājuši.

Cits Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis (JV) sociālajos tīklos jau paudis nosodījumu uzņēmuma SIA "Rīgas satiksme" kapitāldaļu turētājai Ivetai Zalpēterei, taujājot, vai ar šādu lēmumu "tiek ievērotas OECD labas pārvaldības vadlīnijas, vai tomēr tiek iesildīta jaunā pēcvēlēšanu koalīcija".

Viņš atzīmējis Zalpēteres saistību ar partiju apvienību "Attīstībai/Par", jo viņa pēdējās pašvaldību vēlēšanās nesekmīgi startēja uz vietu Rīgas domē no Latvijas Reģionu apvienības/"Latvijas attīstībai" saraksta.

Aģentūrai LETA pašvaldībā uzsvēra, ka nedz Zalpētere, nedz "Rīgas satiksme" Burovu šim amatam neesot virzījuši. Akcijas autoostā pieder "Rīgas satiksmes" meitas uzņēmumam "Rīgas acs", un šī uzņēmuma valde Burovu amatam virzījusi neesot.

"Mēs uzskatām, ka arī kapitālsabiedrību meitas uzņēmumiem ir jābūt vienotiem darbības principiem un padomes locekļi jāatlasa, ievērojot labu praksi, proti, sludinot konkursu arī gadījumos, kad likums to neprasa,"

aģentūrai LETA pauda Zalpēteres pārstāvis Guntis Kārkliņš. Viņš uzsvēra, ka autoostai ir vairāki privāti akcionāri, kas arī var virzīt savus kandidātus amatiem. Pēc viņa teiktā, Zalpētere aicinās "Rīgas satiksmi" skaidrot radušos situāciju.

"Rīgas satiksmes" pārstāvis Viktors Zaķis aģentūrai LETA teica, ka nedz viņa pārstāvētais uzņēmums, nedz "Rīgas acs" Burovu šim amatam neesot virzījuši.

Burovs aģentūrai LETA sacīja, ka viņu šim amatam uzrunājis Serdjukovs, kurš ir arī viens no uzņēmuma akcionāriem. Kandidatūra apspriesta arī ar valdes priekšsēdētāju Vairu Gromulu. Burova ieskatā, viņš uzrunāts tieši līdzšinējās pieredzes īpašumu jomā dēļ.

"Viņiem ir iecere būvēt jaunu korpusu, arī "Rail Baltica" prasīs zināšanas nekustamajos īpašumos. Es tur tiešām nedarbojos kā politiķis," sacīja bijušais mērs.

Savu amatu ar nevienu pašvaldības pārstāvi viņš neesot apspriedis un nezina arī, kāds bijis balsojums šajā jautājumā.

"Rīgas starptautiskās autoostas" mājaslapā jaunākais darbības pārskats ir pieejams par 2018.gadu, un tad uzņēmuma lielākie akcionāri bija "Rīgas acs", kuram pieder 49,99% akciju, kāda fiziska persona, kurai pieder 25,41% akciju (iepriekš kā aptuveni šādas daļas īpašnieks minēts Serdjukovs), kā arī SIA "KG Tehnoloģijas" ar 10,31% uzņēmuma akciju. Uzņēmuma akcionāri ir arī AS "Nordeka", SIA "Centra Termināls" un citas fiziskas personas. Kā uzņēmuma patiesais labuma guvējs kopš 2018.gada novembra norādīts Serdjukovs.

SIA "Rīgas acs" pilnībā pieder "Rīgas satiksmei", un tās valdē strādā Anita Ārgale, Dmitrijs Perlovs un Guntars Zeipe.

Burovs autoostas padomē strādāja arī iepriekš - no 2009. gada, taču 2019. gada janvārī amatu atstāja, jo kļuva par Rīgas vicemēru, un abus amatus viņam ieņemt neļāva likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Burova amatpersonu deklarācijas liecina, ka 2019. gadā viņš par darbu "Rīgas starptautiskajā autoostā" nopelnījis 947 eiro, 2018. gadā - 17 803 eiro, 2017. gadā - 17 840 eiro, bet 2016. gadā - 17 107 eiro.