Pagājušajā gadā būtiski samazinājies pārvadāto invalīdu skaits "Rīgas mikroautobusu satiksmes" transportā, taču joprojām šo personu īpatsvars vairāk nekā 2 reizes pārsniedz citos transportos braukušo invalīdu skaitu. Pirms trīs gadiem RMS deklarēja, ka katrs sestais pasažieris ir invalīds, par kura braucienu jāmaksā valstij. Tas ir neticams skaits un "Autotransporta direkcija" solījās noskaidrot, kā tas ir iespējams un vērsās policijā, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījums: Policija atsakās šķetināt mīklu par lielo invalīdu skaitu Brandava mikroautobusos (2)
Tagad abas iestādes ir atmetušas ar roku pārbaudēm, jo pārkāpumus, ja tādi ir bijuši, vairs neesot iespējams konstatēt.
"Rīgas mikroautobusu satiksmei" ir īpašas attiecības ar invalīdiem, par kuru biļetēm maksā valsts. Pārbaudīt, kāpēc uzņēmums uzrāda neticami lielu invalīdu īpatsvaru apņēmās Autotransporta direkcija, piesaistīja arī valsts policiju, taču mīklu atrisināt tā arī nav izdevies.
2017. gadā Rīgas mikroautobusu satiksme pārvadāja 10 miljonus pasažieru un 17,4% no tiem bijuši invalīdi. 2018. gadā invalīdu īpatsvars samazinājās līdz 14 procentiem, bet pērn bija 11 procenti. Tajā pašā laikā Rīgas satiksmes autobusos tramvajos un trolejbusos invalīdu skaits ir no 4,2 līdz 4,7 procentiem.
Par savādajiem skaitļiem pirmoreiz stāstījām 2019. gada sākumā. Datiem nebija loģiska izskaidrojuma un tiem neticēja arī paši invalīdi, jo šāda cieņa pret minibusiem viņu vidū nebiju novērota.
"Mums ir Latvijā 5% vispār cilvēki ar invaliditāti, labi – 7% ar invaliditāti no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nu, nezinu, cik lielai jābūt vēlmei braukt ar mikroautobusiem, lai tāda situācija būtu. Nu, nevar tā būt!" 2019. gada 17. februārī sacīja invalīdu un viņu draugu apvienības ”Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
"Norādījām uz konkrētām lietām, kuras mēs aicinām pārbaudīt. Pārbaudīt gan braucienu skaitu, veicot arī aptaujāšanu vai nopratināšanu, ko mēs neesam tiesīgi veikt paši. Pārliecināties, vai šie cilvēki tiešām ir izmantojuši etalonus mēneša laikā 300 – 400 reizes un to policija tā arī darīja.
Tāpat mēs aicinājām pārliecināties, vai nenotiek kaut kādas manipulācijas ar datu grozīšanu. To arī valsts policija pārbaudīja.
Mēs iedevām valsts policijai pilnīgi visu, kas bija mūsu rīcībā," skaidroja VSIA "Autotransporta direkcija" valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš.
Policija izskatīja saņemtos materiālus un atteicās uzsākt kriminālprocesu, jo nesaskatīja noziedzīgu nodarījumu. Izmeklētāji pārbaudīja, vai invalīdu viedkartēm nav izgatavoti dublikāti, vai ir loģiski pārvietošanās maršruti laikā un telpā. Neko aizdomīgu neatrada. Taču pārbaudīt, vai šoferi pamatoti izsnieguši nulles biļetes tiem invalīdiem, kam nav personalizētā e-talona, bet tikai invalīdu apliecības, nav iespējams.
"Katru invalīdu mēs nevaram saukt un pratināt, vai viņi ir braukuši vai nav, mēs pārbaudījām tos, kas bija identificēti, mēs aicinājām un prasījām skaidrojumu, šiem lielajiem braucējam, kas bija pa 500 – 600 reizēm braukuši, savukārt nulles biļetes neparādās, kurš konkrēti ir braucis, līdz ar to šī informācija nav reāli pārbaudāma" sacīja VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks Raitis Kalnačs.
No policijas lēmuma var secināt, ka nav iztaujāti autobusu šoferi, nav veikta ekspertīze mikroautobusu kases sistēmām, vai manipulācijas ar datiem nav notikušas virtuāli. Policijā skaidro, ka algot ekspertus būtu nesamērīgi dārgi un nav tiešu pierādījumu, ka manipulācijas ar datiem būtu bijušas.
Autotransporta direkcijai bija iespēja policijas lēmumu pārsūdzēt.
"Saņemot šo lēmumu un to viņu darbību aprakstu, mums nav pamata apšaubīt valsts policijas darbu. Ja tā būtu cita institūcija, kura nevar veikt resoriskās pārbaudes, vai viņiem nav attiecīgās kapacitātes vai spējas, tad būtu cita lieta, bet mums apšaubīt valsts policiju, ka viņa nebūtu ievērojusi visus mūsu aicinājumus un veikusi pārbaudes un tā tālāk, mums nebija," sacīja Godiņš.
Taujāts, vai viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka bija tāds fenomenāls notikums, ka katrs piektais pasažieris bija invalīds, Godiņš pauž, ka viņi no savas puses ir izdarījuši visu, lai pārliecinātos un pārbaudītu, vai tā ir.
"Arī mums no mūsu puses tas likās aizdomīgi, tāpēc mēs arī prasījām veikt pārbaudes," viņš teica.
No 2017. gada, kad Rīgas mikroautobusu satiksme pārvadāja rekordskaitu invalīdu, šo pasažieru skaits arvien samazinās. Togad kopā reģistrēti 1,77 miljoni īpašo pasažieru braucienu, no kuriem 425 tūkstošiem izsniegtas nulles biļetes, tad pērn, kad sākās pastiprinātas kontroles, pārvadāto invalīdu skaits samazinājās līdz 1,4 miljoniem, bet nulles biļetes izsniegtas 265 tūkstošiem invalīdu.
Rīgas mikroautobusu satiksmē manipulācijas ar invalīdu biļetēm noliedz, bet 2019.gadā reģistrēto invalīdu skaita kritumu skaidro ar nederīgu personalizēto e-talonu izskaušanu.
"Valsts policija pērn, veicot resorisko pārbaudi, konstatēja, ka vairāki personalizētie e-taloni bijuši aktīvi brīdī, kad invaliditātes apliecība, uz kuras pamata apliecība ir izsniegta, vairs nav spēkā. Acīmredzot pasūtītājs pēc policijas sniegtā atzinuma novērsa nepilnības, kā rezultātā 2019. gada ietvaros samazinājās invalīdu kopējais skaits," sacīja SIA "Rīgas mikroautobusu satiksme" Sabiedrisko attiecību vadītāja Maija Lazdiņa.
Rīgas mikroautobusu satiksmei un tā līgumpartnerim ir viena e-talonu jeb kases un uzskaites sistēma. To apkalpo uzņēmums Rīgas Karte. Līdz 2019. gada sākumam trīs uzņēmumus vienoja viena persona Aleksandrs Brandavs. Tobrīd Rīgā valdošās partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs vienlaikus bija patiesais labuma guvējs Rīgas mikroautobusu satiksmē, valdes loceklis Rīgas kartē un Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītājs Rīgas Satiksmē. Pēc varas maiņas Rīgas Satiksmē un vēlāk arī Rīgas domē, Brandavs un viņa firmas krita nežēlastībā.
Atklājās, ka Rīgas Satiksmei sadarbība ar Brandava mikroautobusu satiksmi nes miljonu zaudējumus. Savukārt Rīgas kartē, kuras pakalpojumi pašvaldības uzņēmumam ir nesamērīgi dārgi, labumu gūst arī Brandava biznesa partneri. Brandavam ir statuss krimināllietā par kukuļošanu, kas, iespējams, saistīta ar viņa transporta firmas panākumiem Rīgā.
Maijā ar Brandavu saistītās kompānijas ir uzvarējušas Autotransporta direkcijas konkursā par pasažieru pārvadājumiem reģionos. Tas firmām, kur nu jau Branavs vairs neparādās kā īpašnieks, ļauj saņemt līdz 70 miljoniem valsts pasūtījumos.
SIA "Rīgas Karte" atzīst, ka līdz šim nekad neviena valsts institūcija nav pārbaudījusi viņu kases uzskaites sistēmas drošību pret krāpšanos. To darījušu viņu pašu algoti eksperti. Uzņēmumā noliedz, ka kādam būtu iespējas manipulēt ar datiem, piemēram, pieskaitot nenotikušus braucienus.
SIA "Rīgas Karte" 51 procents kapitāla pieder Rīgas Satiksmei. Uzņēmuma vadībai neesot pamata neticēt meitasfirmas sniegtajiem datiem par Rīgas mikroautobusu satiksmes pārvadājumiem.
"Tas kas tika izdarīts un par ko ir dati, padziļināti pētot 74 personu pārvietošanās maršrutus, braucienus, ir konstatēts ka 2 gadījumos tiešām ir nepamatoti, turklāt šie procesi ir beigušies ar krimināllietu un viens no bijušajiem Rīgas satiksmes darbiniekiem ir atlaists un pret viņu ierosināts kriminālprocess par nepamatotu atļauju piešķiršanu. Es varu apgalvot šobrīd ka pašā sistēmā izdarīti grozījumi vai kādas manipulācijas nu šādas informācijas nav, līdz ar to mēs ticam, ka tā nav informācijas sistēmu izmantošana," skaidroja AS "Rīgas Satiksme" valdes priekšsēdētāja Džineta Innuse.
Rīgas satiksmei nesamērīgi dārgais līgums ar Rīgas karti beidzas 31. decembrī. Tad visas iekārtas un programmas pāries Rīgas Satiksmes īpašumā. Līdz šim daudz tika spriests, vai sistēmu mainīt pret citu, vai turpināt izmantot vecās iekārtas un programmas, kuras uzturēšanai arī vajadzēs sludināt konkursu.
"Tur pat nav jāpieņem lēmums, jo saskaņā ar līgumu šī sistēma visa kopā – biļešu sistēma ar visām iekārtām un validatoriem no 1. janvāra kļūst par Rīgas satiksmes īpašumu. Līdz ar to nebūs vairs šis starpnieks, starpniecības pakalpojums, starp sistēmas pasūtītāju un īpašnieku. Tādējādi mēs sistēmu turpināsim izmantot, jo ļoti īsā laikā periodā, kas ir šī gada sākums līdz nākošā gada sākumam būtu sarežģīti veidot jaunu sistēmu un jārēķinās arī ar izmaksām," viņa turpināja.
Video: "Nekā personīga" sižets