Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Brīdinājums!

Apstiprinu, ka esmu vismaz 18 gadus vecs!

"Vienkārši uz mums šāva." Policiju ASV apsūdz tīšos uzbrukumos žurnālistiem un vardarbībā pret miermīlīgiem protestētājiem (18)

Policisti Ņujorkā arestē protestētāju, kurš neievēro komandantstundu. Foto: EPA/Scanpix

ASV jau vairāk nekā nedēļu turpinās protesti, ko izraisīja melnādainā Džordža Floida nāve aresta laikā. Protestētāji iestājas pret sistemātisku rasismu un policijas vardarbību, savukārt likumsargi nereti atbild, pielietojot spēku, kas vairākos gadījumos beidzies ar smagām traumām.

No policistu rokas cietuši gan protestētāji, gan arī žurnālisti. Plašu rezonansi izraisīja raidsabiedrības CNN reportiera Omāra Himenesa un viņa komandas arests tiešajā ēterā 29. maijā.

Pētnieciskās žurnālistikas centra "Bellingcat" darbinieks Niks Voterss līdz trešdienas, 3. jūnija, pēcpusdienai uzskaitījis 132 gadījumus kopš protestu sākuma, kad pārkāptas žurnālistu tiesības - aresti, pūšana ar piparu gāzi, šaušana ar gumijas lodēm.

Daļa uzskata, ka policisti apzināti pielieto spēku pret plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem un ka šādu uzvedību veicinājuši arī ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi, ka mediji ir "tautas ienaidnieki".

Vairāki žurnālisti norādījuši, ka sadursmes starp presi un policiju protestu laikā nav nekas jauns, tomēr pašlaik tas notiek iepriekš nepieredzētos apmēros.

"Tagad policija tīši un pastāvīgi uzbrūk arī korporatīvo mediju žurnālistiem,"

tviterī rakstīja portāla "The Intercept" līdzdibinātājs Džeremijs Skeihils, norādot, ka mazāku mediju darbinieki ar to saskārušies jau iepriekš.

"Spriedze starp policistiem un reportieriem nav nekas jauns. Agresija pret reportieriem vairākās vietās visā valstī vienā laikā ir kaut kas cits," pauda "The New York Times" žurnāliste un CNN analītiķe Megija Heibermana.

Vairāki citi žurnālisti gan sociālajos tīklos, gan intervijās pauduši, ka šobrīd notiekošais ir "kaut kas jauns".

Kaut gan vairākās vietās protesti kļuvuši vardarbīgi un pārauguši tīšā dedzināšanā un marodierismā, daudzos gadījumos policijas agresija, šķiet, bijusi nepamatota gan pret protestētājiem, gan žurnālistiem.

Piemēram, svētdien, portāla "Vice" žurnālists Maikls Entonijs Adamss publicēja video, kurā redzams, kā viņam tuvojas likumsargi. Neskatoties uz to, ka viņš vairākkārt atkārtoja, ka ir mediju pārstāvis un sekoja norādījumiem apgulties uz zemes, policists viņam sejā iepūta piparu gāzi.

Par līdzīgu atgadījumu ziņoja arī "Los Angeles Times" žurnāliste Mollija Henesija Fiske. Viņa pastāstīja, ka policisti tuvojušies protestētājiem un vairāk nekā ducim plašsaziņas līdzekļu pārstāvju un no tuva attāluma sākuši šaut ar asaru gāzes baloniņiem.

"Es prasīju - kur mums iet, kur mums iet? Viņi neteica, kur mums iet, viņi nedeva norādes, viņi vienkārši uz mums šāva," tviterī ievietotā video stāstīja sieviete.

Ja šajos un daudzos citos gadījumos žurnālistiem izdevies izvairīties no smagām traumām, citiem tik ļoti nepaveicās. Fotogrāfei Lindai Tirado iešāva acī ar, viņasprāt, policijas raidītu gumijas lodi. Viņa pilnībā zaudēja redzi kreisajā acī.

Kāds cits žurnālists Mineapolisā iemūžināts ar asinīm pārklātu seju pēc tam, kad policisti protestētāju virzienā raidīja gumijas lodes un asaru gāzes baloniņus.

Foto: AFP / Scanpix

Vēl virkne lielo mediju ziņojuši, ka no policijas rokas cietuši viņu darbinieki. Aģentūra "Reuters" ziņoja, ka divu viņu žurnālistu virzienā apzināti raidītas gumijas lodes. KPCC reportieris tika sašauts kaklā. Savus stobrus policija pavērsusi arī pret CNN, MSNBC, CBC, WAVE3TV un citu mediju žurnālistiem.

Savukārt aģentūra AP ziņoja, ka Ņujorkas policisti rupjiem vārdiem vērušies pret žurnālistiem, kas vēstīja par protestiem. Kad žurnālists sacīja, ka ir mediju pārstāvis un viņam atļauts atrasties ārā pēc komandantstundas, policists atbildējis, ka "viņam pie pakaļas".

Taču ar pārmērīgu agresiju, kas, šķietami, nav izprovocēta saskārušies ne tikai žurnālisti, bet arī protestu dalībnieki.

Plašu nosodījumu izpelnījās Ņujorkas likumsargi pēc tam, kad izplatījās video, kurā policijas mašīna iebrauc cilvēku pūlī.

Tāpat izplatījās kāda bilde, kurā redzams jaunietis, kuram no acs plūst asinis. Protestētājs Beilins Breiks vēlāk rakstīja tviterī, ka viņam ar asaru gāzes baloniņu, ko "bez vajadzības un nepareizi" raidīja policists, izšauta acs.

Pirmdien pie saviem 65 miljoniem sekotāju vērsās realitātes šovu zvaigzne Kima Kardašjana, lūdzot palīdzēt atrast skolnieci, kurai, kā šķiet, trāpījusi gumijas lode, kā rezultātā meitenei smagi traumēta seja.

Tikmēr kāda Mineapolisas iedzīvotājā iemūžināja, kā Nacionālās gvardes kaujinieki neizprovocēti sāk raidīt šāvienus uz cilvēkiem, kas sēdēja uz savas mājas lieveņa. 

Jānorāda, ka ne visur policisti bijuši agresīvi pret protestētājiem. Vietām likumsargi izrādīja solidaritāti, pat novelkot ekipējumu un pievienojoties gājienam. 

Losandželosā policisti un mērs Ēriks Garseti nometās ceļos, ar šo simbolisko žestu izrādot solidaritāti protestētājiem. Pēc tam Garseti uzaicināja protestētāju līderus uz sarunu pilsētas domē.

Tiesa, šādas situācijas novērojamas retāk nekā gadījumi, kad lietā tiek likti steki, asaru gāze un gumijas lodes. Daudzi arī pauduši neizpratni par to, kāpēc policija kaujas ekipējumā ar bruņu transportiem ierodas plānoto demonstrāciju vietās labu laiku pirms protestētājiem.

Daudzviet protesti pārauguši vardarbīgās sadursmēs, tiek veikta tīša dedzināšana un aplaupīti veikali. Tomēr daudzi uzskata, ka pie asumiem nav vainojami tikai vandāļi. Mineapolisas domes biedrs Džeremaija Elisons situāciju rezumēja šādi: To sāka policija.

"Neviens neko nelaupīja protesta pirmajā naktī, neviens neko nededzināja protesta pirmajā naktī, bet tik un tā policijas reakcija bija ārkārtīgi brutāla," viņa teikto citē laikraksts "The New York Times".

"Sākotnējie provokatori vardarbībai ielās bija mūsu virsnieki."

Daudzi sūdzējušies, ka policija neiecietīgāk izturas pret protestētājiem, kas iestājas pret rasistiskām policijas darbībām, nekā pret labējiem protestētājiem, kas vēl nesen protestēja pret Covid-19 iegrožošanai noteiktajiem ierobežojumiem.

Tam piekrīt arī eksperti, kuri saka - policija drīzāk pielietos spēku, ja tiek protestēts pret viņu darbībām, un agresīvāk reaģē uz jaunu cilvēku un minoritāšu pūļiem nekā uz baltajiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, vēsta laikraksts "The New York Times".

Kamēr protestu organizētāji un dalībnieki nosodījuši vandalismu un marodierismu, sakot, ka tas neatspoguļo protestu dabu, ASV prezidents Donalds Tramps ieturējis kareivīgu toni. 

"Ja skaties viltus ziņas CNN vai MSNBC, varētu domāt, ka slepkavas, teroristi, dedzinātāji, anarhisti, varmākas, huligāni, laupītāji, ANTIFA un citi ir jaukākie, laipnākie un brīnišķīgākie cilvēki visā plašajā pasaulē. Nē, viņi ir tādi, kādi viņi ir - ļoti slikti mūsu valstij!" Tramps trešdien rakstīja tviterī. 

Tāpat viņš arī apsūdzēja medijus "viltus un totāli sagrozītu" ziņu publicēšanā.

Nedēļas sākumā prezidents nopludinātā zvanā ar štatu gubernatoriem sacīja, ka viņiem "jāizrāda dominance", citādi viņi izskatīsies pēc "muļķu bara".

"Jums jāarestē cilvēki, jums jāizseko cilvēki, jums viņi jāliek cietumā uz 10 gadiem, un neko šādu vairs neredzēsiet," sacīja Tramps.

"Tā ir kustība, ja to neapturēs tagad, kļūs tikai sliktāk un sliktāk... Vienīgais laiks, kad tās ir veiksmīgas, ir, ja tu esi vājš, un lielākā daļa no jums ir vāji."

Neskatoties uz vardarbību, kas vietām novērojama, saskaņā ar pirmdien un otrdien veikto aptauju vairums amerikāņu atbalsta protestētājus, taču neatbalsta veidu, kā Tramps mēģina tikt ar tiem galā.

64% respondentu, kurus pēc aģentūras "Reuters" pasūtījuma intervējis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Ipsos", pauduši simpātijas pret ļaudīm, kas izgājuši ielās, kamēr pretēju viedokli izteikuši tikai 27%, bet deviņi procenti nav varējuši uz šo jautājumu atbildēt.

Vairāk nekā 55% amerikāņu izteikušies, ka neatbalsta veidu, kādā Tramps mēģina tikt galā ar protestiem. Tostarp 40% respondentu pauduši "kategorisku" neapmierinātību ar Trampa gatavību izmantot pat armiju nekārtību apslāpēšanai. Tikai trešdaļa amerikāņu pauduši atbalstu prezidenta nostājai, lai gan vispārēju atbalstu Trampa politikai izteikuši 39% aptaujāto.

Saskaņā ar ziņām, ko otrdien sniedzis Nacionālās gvardes komandieris, šobrīd 18 000 gvardu sniedz atbalstu tiesībsargāšanas iestādēm jau 29 pavalstīs. Taču Tramps draudējis nepieciešamības gadījumā iesaistīt arī armiju. Pentagons jau nosūtījis apmēram 1600 karavīru, kas izvietoti Vašingtonā un tās apkārtnē.

Trampa kareivīgais tonis jau radījis satraukumu daļā esošo un bijušo militārpersonu.

"Amerika nav kaujas lauks. Mūsu līdzpilsoņi nav ienaidnieki,"

tviterī norādījis atvaļinātais ģenerālis un bijušais apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs Mārtins Dempsijs.

Bijušais viceprezidents Džo Baidens, kurš ir paredzamais demokrātu kandidāts gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, nosodīja protestētāju apspiešanu un solīja ievēlēšanas gadījumā risināt sistemātiskā rasisma problēmu.

"Donalds Tramps ir pārvērtis šo valsti kaujas laukā, kam stimulu dod veci aizvainojumi un jaunas bailes," runā Filadelfijā, ko arī skārusi vardarbība, sacīja Baidens.

ASV arī izpelnījusies netipisku kritiku no sabiedrotajiem, tostarp Vācijas, Lielbritānijas un Austrālijas.

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss izteicies, ka protesti pret rasismu esot saprotami un pilnībā leģitīmi.

"Es ceru, ka šie miermīlīgie protesti neieslīgs dziļāk vardarbībā, bet vēl vairāk es ceru, ka tie nesīs izmaiņas Savienotajās Valstīs," žurnālistiem sacīja Māss.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu