Kopumā Kazāks Latvijas valdības rīcību krīzē vērtē atzinīgi

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, šodien, 2. jūnijā, Levits tikās ar Kazāku, lai pārrunātu Latvijas Bankas prognozes par tautsaimniecības attīstību jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ietekmē, kā arī valdības stratēģiju krīzes radīto seku mazināšanā.

Kazāks informēja prezidentu par Latvijas Bankas skatījumu uz aktuālajiem Latvijas, Eiropas un pasaules ekonomiskajiem un fiskālajiem procesiem.

Abas puses sarunā bija vienisprātis, ka Covid-19 radītā krīze ir jāizmanto gudri, veicinot ilgtspēju, sabiedrības solidaritāti un ieguldījumus izglītībā un darbinieku pārkvalificēšanā.

Kā ziņots, vērtējot situāciju ekonomikā, Kazāks iepriekš norādīja, ka šī Latvijai ir pirmā krīze, kurā valstij ir savs naudas maks un valsts var pieņemt patstāvīgus lēmumus. Turklāt valdības lēmumi Covid-19 pandēmijas radītās krīzes mazināšanai, Latvijas Bankas vadītāja vērtējumā, bijuši pareizi.

Domājot ar valdības plānotajiem turpmākajiem soļiem, Latvijas Bankas prezidents norādīja uz četriem svarīgiem soļiem. Pirmkārt, lēmumiem jābūt pakāpeniskiem un mērķtiecīgiem. "Tas, ka tiks atcelti epidemioloģiskie ierobežojumi, nenozīmē, ka ekonomikā viss atgriezīsies vecajās sliedēs. Nekādas krasas krīzes beigas nav sagaidāmas, tāpēc atbalsts būs nepieciešams atšķirīgs," uzsvēra Kazāks.

Otrkārt, krīzē ir svarīga riska dalīšana starp valsti un privāto sektoru. "Valsts atbalstam ir jābūt adekvātam, bet tas nedrīkst būt neproporcionāls. Līdz šim valdība to ir ņēmusi vērā," iepriekš secināja Latvijas Bankas prezidents.

Treškārt, valdības lēmumiem ir jārada labums visai sabiedrībai kopumā. Kā piemēru Kazāks minēja nepieciešamību veikt administratīvi teritoriālo reformu, kā arī domāt par mūžizglītības programmām, lai tie cilvēki, kuri krīzes dēļ būs zaudējuši darbu, pēc tās varētu pārkvalificēties un atgriezties darba tirgū.

Ceturtkārt, Kazāks iesaka valdībai rīkoties un tērēt līdzekļus ilgtspējīgi. "Patlaban valstij ir finanšu resursi pietiekamā apjomā, bet šie līdzekļi nav bezgalīgi. Krīzes laikā mēs varam atbalstīt ekonomiku, palielinot valdības parādu līdz 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr pārskatāmā laika periodā - 6-8 gados - parāds ir jāsamazina līdz aptuveni 40% no IKP. Svarīgi ir ne tikai sniegt atbalstu šajā krīzē, bet arī gatavoties nākamajai," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Kā ziņots, līdz 9. jūnijam Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija slimības Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tostarp noteikti dažādi aizliegumi, kas skar ekonomiku, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību. Valsts arī ieviesusi atbalsta pasākumus uzņēmēju un strādājošo atbalstam.