D3 vitamīna nozīme cilvēka organismam

D vitamīna nozīme

D vitamīns ir nepieciešams kauliem, zobiem un locītavām - tasnpalīdz kalcijam un fosforam absorbēties cilvēka organismā.

Vitamīns pietiekamā daudzumā cilvēka organismā spēj regulēt un atbalstīt imūnsistēmas darbību, samazināt multiplās sklerozes attīstības risku, stimulēt smadzeņu darbību, palīdz "pieregulēt" astmas un to simptomu biežumu, kā arī samazina reimatoīdā artrīta veidošanās risku sievietēm. Ja D vitamīns ir pietiekamā daudzumā, tas spēj samazināt sirds, diabēta un atsevišķu veida vēža slimību saslimšanas riskus.

Būtiski pieminēt, ka šī vitamīna trūkums ietekmē arī hronisku slimību rašanos, piemēram, migrēnu, depresiju, aptaukošanos, bezmiegu, diabētu, psoriāzi, zarnu iekaisumu, demenci, dzirdes trūkumu un pat neauglību. Skaidrs ir viens - šī vitamīna ietekme ir pat ļoti nozīmīga cilvēka organismam un veselībai.

Kas liecina par D vitamīna trūkumu?

D3 vitamīna deficītu bez laboratorijā veiktām analīzēm ir diezgan grūti konstatēt, taču izplatītākie simptomi ir nogurums, vājums, nelielas sāpes kaulos, novājināta imunitāte un biežas saslimšanas. Ja D3 vitamīna koncentrācija asinīs ir mazāka par 10 ng/ml - tas ir kritiski zems deficīts. Pietiekams D3 vitamīna daudzums asinīs ir sākot no 40-70 ng/ml.

Visbiežāk D3 vitamīns trūkumu konstatē, ja cilvēks nav pietiekami daudz laika pavadījis saulē. Mūsu platuma grādos saulaini laikapstākļi nav katru dienu, turklāt, strādājot iekštelpās, cilvēka ķermenis tāpat sauli neredz.

Praksē visbiežāk D3 vitamīna trūkums ir veģetāriešiem, vegāniem un cilvēkiem, kuriem ir laktozes nepanesamība. D3 vitamīnu var uzņemt ne tikai ar sauli, bet arī ar uzturu.

Kā pilnvērtīgi uzņemt D3 vitamīnu?

Pirmkārt - pie katras iespējas pavadīt laiku saules gaismā saprātīgā ilgumā (izvairoties no iespējamības apdegt vai iegūt saules dūrienu). Minimālais ieteicamais ilgums ir divas reizes nedēļā no 10 līdz 15 minūtēm, neizmantojot sauļošanās aizsargkrēmu ar SPF filtru. Galvenais, lai pavadītais laiks saulē nav pārlieku ilgs, tādejādi ietekmējot ādu un tās novecošanu.

Ja pabūt saulē nav iespējams, tad laba prakse ir pārskatīt savu ēdienkarti un izvēlēties produktus, kuri spēj stimulēt nepieciešamo D vitamīna sintēzi organismā. Tiesa, ar pārtiku D vitamīnu var uzņemt nelielā devā. Uzturā ieteicams lietot aknu mencas eļļu, lasi, tunci, zivju eļļu, svaigus piena produktus, olas un sēnes.

Papildus pārtikai var lietot efektīvus uztura papildinātājus, kas labi absorbējas un šķīst organismā, dodot cilvēkam vajadzīgo vitamīnu devu.

Uzņemot D vitamīnu iekšīgi, mediķi iesaka lietot arī pāris pilinienus olīveļļas, jo D vitamīns šķīst taukos.

Par papildus D3 vitamīna uzņemšanu vajadzētu piedomāt pavasarī, rudenī, ziemā un grūtniecības laikā. D vitamīns labāk uzsūcas organismā, lietojot to biežāk, bet mazākās devās - 1000 - 4000 SV katru dienu.

Raksts tapis sadarbībā ar "Valentis Pharma".