Foto un video ⟩ Dobeles arheoloģiskie izrakumi atklāj vēl nezināmus faktus par Latvijas vēsturi

Arheoloģiskā izpēte Dobeles pilsdrupās turpinājusies jau vairākus gadus, tur paredzēts atjaunot Livonijas ordeņa pils kapellu. Arheologs Andris Tomašūns norāda, ka pirms būvdarbu sākšanas viņš ķēries klāt zemgaļu vēstures pētīšanai.

"Tā ir mūsu vēsture un saistās ar mūsu nācijas veidošanos. Zemgaļi ir vieni no sastāvdaļām, kas saplūst kopā kuršiem un latgaļiem, un sēļiem, un veido Latvijas iedzīvotāju pamata masu, kas ir latvieši," raidījumam norāda arheologs.

Andris Tomašūns norāda, ka krustnešiem smagi klājas karā ar zemgaļiem, tomēr, viņu pārspēks ir pārāk liels un zemgaļiem ir jādodas prom. Protams, karalaika jukas arheologam atstāj daudz liecību: "Viens ir feniņš, viens ir šiliņš. Viena ir no Tērbatas, viena no Osnabrikas."

Arheologam izdevies atrast divas sīkas monētas, kas ir liela veiksme, jo monētas ļauj noteikt kultūrslāņa precīzu datējumu:

"Atradu monētu, kurai es varu noskaidrot, ka tā kalta 1259. gadā – līdz 1265. gadam un viņa guļ blakus bultu uzgaļiem, šķēpiem. Monēta sniedz iespēju teikt droši, ka tur vairs nav jāšaubās."

Arheologs secina, ka zemgaļi ar krustnešiem cīnījušies un atvairījuši uzbrukumus krietni ilgāk nekā līdz šim domāts. "Tātad nekādi 1290. gadā krusta kari nebeidzās," viņš uzsver "900 sekundēs".

Izrakumi Dobeles pilsdrupās tuvāko divu nedēļu laikā tiks noslēgti. Atradumi, kas stāsta par zemgaļu dzīvi un karošanu pašlaik tiek apzināti un pētīti. Paredzams, ka tuvākajos gados pilskalna atradumi būs apskatāmi Dobeles muzejā.

Video: Raidījuma "900 sekundes" sižets