Zemes magnētiskais lauks atsevišķās vietās strauji kļūst vājāks (1)

Zemes magnētisko lauku rada kustības planētas izkusušajā dzelzs kodolā. Šis lauks iesniedzas kosmosā un kalpo kā barjera ap Zemi, neļaujot uz tās nokļūt kaitīgajai Saules radiācijai. Spēcīgāks magnētiskais lauks bloķē lielāku radiācijas daudzumu, bet vājāks mazāku. 

Magnētiskais lauks nemitīgi pārvietojas, kā arī brīžiem kļūst vājāks vai stiprāks. Tomēr, kā vēsta Eiropas Kosmosa aģentūra, pēdējo divu gadsimtu laikā Zemes magnētiskais lauks zaudējis deviņus procentus sava spēka. Savukārt viena magnētiskā lauka daļa nozīmīgi vājinājusies kopš 1970. gada. 

Šis "plankums" tiek dēvēts par Atlantijas okeāna dienvidu daļas anomāliju, un tas atrodas starp Āfriku un Dienvidameriku. Pēdējo 50 gadu laikā tas ir izpleties un aizvirzījies uz rietumiem.

Tiesa, pēdējos piecos gados daļa no šīs anomālijas ir atdalījusies atsevišķā šūnā, ko dēvē par "minimālās intensitātes otro centru". Tas atrodas Āfrikas dienvidrietumu teritorijā. 

Lai labāk saprastu izmaiņas Zemes magnētiskajā laukā, zinātnieki izmantoja novērojumus no zemes un satelītu datus. 

"Ir ļoti svarīgi novērot Zemes magnētisko lauku, jo tas ir svarīgs navigācijai, kā arī tas mums palīdz labāk saprast procesus atmosfēras augšējos slāņos un kosmosā, kas savukārt ir svarīgi, lai koordinētu satelītus," izdevumam "Newsweek" skaidroja pētnieks Jirgens Macka. 

Paziņojumā Macka raksta, ka pēdējos gados ļoti strauji attīstās austrumu minimums. Tagad atliek tikai noskaidrot, kādi procesi planētas kodolā liek tam notikt. 

Jāpiebilst, ka satraukumam par notiekošajiem procesiem nevajadzētu būt, jo atmosfēra mūs joprojām labi pasargā no Saules radiācijas. Lielāka aizsardzība nākotnē gan būs nepieciešama satelītiem, jo lielāks radiācijas daudzums, kam tie ir pakļauti, var novest pie dažādām tehniskām problēmām.