"Ētisks pienākums." Bordāns aizstāv Juraša piedalīšanos ģenerālprokurora kandidātu vērtēšanā, neraugoties uz apsūdzību (5)

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vērtējumā Jurašam kā Tieslietu padomes loceklim nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora atlasē, jo Ģenerālprokuratūra viņam ir cēlusi apsūdzību krimināllietā, tomēr formāli un juridiski Jurašs interešu konflikta situācijā neatrodoties.

Šorīt intervijā "900 sekundēm" Bordāns, vaicāts, vai neuzskata, ka Jurašam tomēr būtu jāatstata sevi no ģenerālprokurora kandidātu vērtēšanas, atbildēja, ka Jurašs ir izdarījis ļoti daudz, cīnoties pret korupciju arī pēc tam, kad tika "izmests no KNAB no oligarhu puses" un ar tautas balsīm ievēlēts Saeimā. "Tieši šī ir tā ētiskā puse, kas viņam uzdod par pienākumu piedalīties līdz galam šajā procesā," sacīja Bordāns.

Viņš uzsvēra, ka kopš tā dēvētajām "Rīdzenes" sarunām, kad "tika sarunāts, kā pārmācīs ģenerālprokuroru, kā ieliks savus cilvēkus, viss ir noticis un turpinājies" arī līdz šim. Politiķis arī atzīmēja, ka gadījumā, ja dalība ģenerālprokurora kandidātu vērtēšanu tiek pārmesta Jurašam viņam celtās apsūdzības dēļ, tad šādus pašus pārmetumus būtu pelnījis arī Tieslietu padomē esošais pašreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš nosacīti atrodas minētā krimināltiesiskā strīda otrā pusē.

Video: "900 sekundes" intervija ar Jāni Bordānu

Kā ziņots, "KPV LV" Saeimas frakcija ir vērsusies Saeimas Juridiskajā komisijā ar aicinājumu izvērtēt komisijas vadītāja Juraša piemērotību ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanas komisijas sastāvā, jo "KPV LV" uzskata, ka Jurašs atrodas interešu konfliktā, aģentūru LETA informēja "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens.

"KPV LV" norāda, ka Ģenerālprokuratūra ir izvirzījusi Jurašam apsūdzību, kas norādot uz personisku ieinteresētību nākamā ģenerālprokurora izvēlē, kā arī raisot šaubas par neitralitāti un objektivitāti.

"Mūsuprāt, nav ētiski pareizi, ka Tieslietu padomes ģenerālprokurora kandidātu vērtēšanas komisijā ir persona, kas, pirmkārt, ir politiska, otrkārt, neviena tiesībsargājošā iestāde nav atcēlusi celto apsūdzību pret viņu," pauž Pucens.

Juraša atrašanās komisijā, kas ieceļ vienu no galvenajiem tiesiskuma sargātājiem valstī, esot ne tikai neētiska, bet "pat apdraudējums tiesiskumam, sabiedrībai un demokrātijas vērtībām", akcentē "KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieks.

Pucens norāda, ka "KPV LV" Saeimas frakcija neatkāpsies no šī jautājuma aktualizēšanas un diskusijām sabiedrībā, jo Jurašs pārstāv partiju, kas vienmēr ir sevi pasniegusi kā "bezkompromisa tiesiskuma" principu ievērotāju. "Bet šī ir viena no tām reizēm, kad šie principi tiek pārkāpti no pašu puses," pauž politiķis.

"KPV LV" norāda, ka arī KNAB ir norādījis uz ētiska rakstura potenciālām neatbilstībām un noārdījis, ka Jurašam no pretendentu vērtēšanas vajadzētu atturēties.

Kā vēstīts, ģenerālprokurora amata kandidātu konkursam pieteikušies astoņi pretendenti. Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu. Viens no Tieslietu padomes locekļiem ir arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, kas ir Jurašs.

Latvijas Televīzija iepriekš atgādināja, ka pret Jurašu Ģenerālprokuratūra uztur apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu. Lietā joprojām turpinās tiesvedība. Pats Jurašs apsūdzību uzskata par nepamatotu norādot, ka esot cēlis trauksmi par situāciju ar izmeklēšanu saistībā ar iespējamo korupcijas gadījumu.

KNAB Latvijas Televīzijai atzinis, ka interešu konflikta likumu Jurašs nepārkāpj, taču ētisku apsvērumu dēļ tik un tā ģenerālprokurora atlasē viņam piedalīties nevajadzētu.