Pirmās potes un pastaigas brīvā dabā - kā sagatavot kucēnus un kaķēnus "lielajai" dzīvei

Speciāliste stāsta, ka kaķēniem tieši tāpat kā kucēniem pirmā pote tiek veikta sešu līdz astoņu nedēļu vecumā. Kaķu mazuļi tiek potēti pret herpes vīrusu, calici vīrusu un panleikopēniju. Arī revakcinācija kaķiem ir jāveic, kad tie ir sasnieguši 12 nedēļu vecumu, un arī tiem papildus potēm pret pieminētajām slimībām nāk vakcīna pret trakumsērgu.

Kā novērst ļaundabīga injekcijas vietas audzēja izveidošanās risku pēc kaķa vakcinācijas

Eksperte skaidroja, kāpēc kaķu saimniekiem nevajadzētu brīnīties, ka viņu mīluļiem potēts tiek nevis skaustā, bet, piemēram, astē vai pakaļkājā. Pirms vairākiem gadiem tika veikti pētījumi, kas pierādīja, ka kaķiem vakcinācijas vietā var veidoties ļaundabīgi audzēji.

"Ja, nedod dievs, dzīvniekam injekcijas vietā izaug ļaundabīgs audzējs, mums to ir jāspēj agresīvi ārstēt,  amputējot kāju vai asti, bet tad dzīvnieks var nodzīvot vēl ilgus gadus. Šis audzējs ir ļoti agresīvs, tas aug ļoti ātri, un bieži vien tas ieaug ribās vai mugurkaulā. Ja nevaram audzēju pilnvērtīgi izgriezt, dzīvnieks nomirst ļoti drīz," stāsta speciāliste.

Ir pierādīts, ka kaķus visdrošāk ir vakcinēt ar potēm, kuras nesatur vielas, kas tiek sauktas par adjuvantiem. Tieši šīs vielas radot vislielāko ļaundabīga injekcijas vietas audzēja risku.

Eksperte skaidro, ka, lai gan ļaundabīgā injekcijas vietas audzēja izveidošanās risks pastāv, to tomēr var raksturot kā retu parādību.

"Vakcīnas, kas nesatur adjuvantus, Latvijā ir pieejamas, bet jāatzīmē, ka joprojām kaķi tiek vakcinēti arī ar potēm, kas satur adjuvantus, jo cenas šīm vakcīnām ir atšķirīgas. Potes bez adjuvantiem noteikti ir dārgākas," skaidro speciāliste, atzīmējot, ka problēma ar ļaundabīgu injekcijas vietas audzēju veidošanos pēc vakcinācijas ir novērota tikai kaķiem.

Kāpēc vakcīna ir nepieciešama arī mīluļiem, kas dzīvos tikai iekštelpās?

Eksperte stāsta, ka šis ir viens no biežāk uzdotajiem saimnieku jautājumiem: "Es saku, ka ir nepieciešams, jo mēs paši esam diezgan labs transporta līdzeklis dažādiem vīrusiem. It sevišķi, ja mēs runājam par cilvēkiem, kuri nodarbojas ar citu dzīvnieku glābšanu vai darbošanos patversmēs."

Arī tā saucamajiem mājas kaķiem ir jāveic tieši tās pašas potes, kas tika minētas augstāk, bet, kā skaidro eksperte, vakcīna pret trakumsērgu ir noteikta pat Latvijas likumdošanā - visiem dzīvniekiem, kas ir vecāki par 12 nedēļām, obligāti ir jābūt vakcinētiem pret trakumsērgu.

"Ir jāatceras, ka Latvija šobrīd skaitās brīva no trakumsērgas un to mēs panācām, iespēju robežās vakcinējot visus savvaļas dzīvniekus, kā arī tika vakcinēti visi mājas mīluļi," atgādina speciāliste.

Kas attiecas uz vakcinēšanas pret trakumsērgu biežumu, iepriekš mīluļi obligāti bija jāvakcinē katru gadu, bet tagad, kā norāda speciāliste, saimniekiem ir jāievēro potes ražotāju norādītais termiņš, kas var būt pat reize trīs gados. Tas atkal, protams, ir arī atkarīgs no apstākļiem, kādos kaķis dzīvo.

Eksperte ar nožēlu atzīst, ka ir saimnieki, kas arī suņus nelaiž brīvā dabā: "Sunītis dzīvo mājās, nokārtojas uz paladziņa, un saimnieki domā, ka to nav nepieciešams nedz attārpot, nedz vakcinēt, bet, tāpat kā tas ir ar kaķiem, mēs vakcinējam visus suņus."

Kucēnu pieradināšana pie veterinārārsta apmeklējumiem

Veterinārārsta apmeklējums mīluļiem ļoti bieži ir notikums, ko viņi nevēlas pieredzēt. Līdz ar to, kā skaidro eksperte, ir pieejams arī pakalpojums, kas palīdz jauniem mīluļiem aprast ar vizītēm pie veterinārārsta.

"Iesaku pirmajā reizē ar dzīvnieku uz vizīti atnākt bez iemesla. Saimnieks atved jauno dzīvnieku tikai iepazīties ar klīniku. Ko mēs tur darām? Pirmkārt, skatāmies, kā kucēns ir noskaņots, ja viņš grib palikt pie saimnieka, tad mēs viņu pabarojam. Bet kucēni pārsvarā ir aktīvi," stāsta eksperte.

Pēc tam kucēns tiek nolikts uz galda, kas ir apsmērēts ar konserviem, tam tiek iedots kāds našķis, tāpat mīlulim tiek dota iespēja izpētīt apkārtējo vidi un pierast pie tās. Tāpat jaunie mīluļi tiek nosvērti, bet tas nenotiek tā, ka tos vienkārši uzliek uz svariem. Kucēni ar našķu palīdzību paši atrod ceļu uz svariem.

"Saimniekam šī vizīte ir ļoti vērtīga, jo, paņemot jaunu dzīvnieku, viņam ir ļoti daudz jautājumu. Tāpat ir iespējams atnākt uz vizīti arī pirms jaunā mīluļa iegādes," stāsta speciāliste.

"Protams, ir saimnieki, kuri saka: "Kucēns vēl nav pilnvērtīgi vakcinēts, vai ir droši viņu vest uz klīniku, kur nāk arī slimi suņi?" Es teiktu, ka tas ir klīnikas higiēnas jautājums," skaidro eksperte.

Tāpat speciāliste uzsver, ka arī pēcāk, kad dzīvnieki ir atnākuši uz vakcināciju, tiek izmantoti dažādi gardumi un mantiņas, lai novērstu mīluļa uzmanību no paša vakcinēšanas procesa.

Pirmās mīluļu pastaigas - kad to drīkst darīt un kas jāievēro?

Eksperte skaidro, ka par pastaigām brīvā dabā var sākt domāt tad, kad mīlulis ir nepieciešamās vakcīnas dabūjis jau otro reizi. Pēc jau pieminētās otrās potes 21 dienas laikā dzīvnieka organismā izveidojas antivielas, un tad arī ir drošs laiks pirmajai pastaigai.

Speciāliste gan skaidro, ka šāds termiņš, it sevišķi kucēnu gadījumā, ir pretrunā ar dzīvnieku uzvedību, jo sunim agrā vecumā ir viens no tā saucamais baiļu periodiem, kurā ir jāiepazīst pēc iespējas vairāk no apkārtējās pasaules. Pretējā gadījumā suns visu atlikušo dzīvi var būt bailīgs.

"Tāpēc es iesaku ļoti uzmanīgi, bet tomēr tos kucēnus nest ārā, piemēram, uz rokām, nelaižot uz zemes un kontaktā ar citiem dzīvniekiem. Mēs ņemam viņus līdzi, kad ciemojamies, lai dzīvnieks maksimāli daudz redz ārpasauli," skaidro speciāliste.

Tāpat, kā stāsta eksperte, jaunajam mīlulim mājas apstākļos ir nepieciešams radīt pēc iespējas daudzveidīgāku vidi: Tajā pašā "Youtube" ir daudz vērtīgu video, kuros ir dzirdamas, piemēram, negaisa vai uguņošanas skaņas. Šādus video var atrast, tos meklējot, piemēram, pēc atslēgas vārdiem "dog noise phobia". Es iesaku atskaņot šādus video laikā, kad ar kucēnu spēlējas vai viņu baro."

Kad ir pienācis laiks pirmajai pastaigai, kucēna saimniekam būtu jāatceras, ka mīlulim katrs sīkums ir jaunums: "Es gribētu, lai kucēna pirmā pastaiga būtu mierīga un droša. Tāpēc tai labāk vajadzētu izvēlēties nevis plkst. astoņus no rīta darba dienā, bet, piemēram, brīvdienas rītu plkst. piecos vai sešos, kad ārā nav cilvēku."

Tāpat jauno mīluli vajadzētu pieradināt pie kaklasiksnas nēsāšanas jau pirms došanās ārā, kā arī ļaut viņam pirmajā pastaigas reizē netraucēti izpētīt apkārtējo vidi.

Eksperte atzīst, ka kaķu pieradināšana pie pastaigām ir citādāks process, jo kaķi nav tik sociāli aktīvi dzīvnieki kā suņi: "Ja gribam kaķi vest ārā pie pavadas, tad mums mājās ir jāizdara ļoti liels darbs, lai mīlulis pierod pie iemauktiņiem."

Tāpat jāatceras, ka kaķi uz apkārtējo vidi, piemēram, suņiem vai kaķiem, reaģē daudz aktīvāk un pirmā reakcija ir nevis izpētīt, bet gan mukt.

Attārpošana un cīņa pret ērcēm

Speciāliste aicina mīluļu saimniekus ievērot to, ka jaunos dzīvniekus vajadzētu attārpot jau pirms pirmās vakcīnas, kā arī uzsver, ka ir nepieciešams būt ļoti uzmanīgiem ar ērcēm.

"Šobrīd Latvijā ērces pārnēsā vairākas bīstamas slimības, un viena no tām ir babezioze. Šī slimība sunim ir letāla 100% gadījumu. Ja suns netiek ārstēts, viņš no šīs slimības nomirst. Ar ārstēšanu mīlulis var izdzīvot, bet tā ir smaga, dārga un suns tās laikā jūtas ļoti slikti. Tāpēc ir liels lūgums, lai suņi, neatkarīgi no tā, vai tie iet ārā vai ne, tiktu apstrādāti pret ērcēm," suņu saimniekus brīdina eksperte

Kā iemācīt mīlulim nokārtoties tur, kur paredzēts?

Speciāliste skaidro, ka kaķiem nokārtošanās tam paredzētajā kastītē ir pavisam normāls process: "Galvenais ir neļaut jaunam kaķēnam uzreiz dzīvot ļoti lielā teritorijā. Ja mēs pieļaujam, ka mazam kaķēnam ir pieejams, piemēram, viss trīsistabu dzīvoklis, viņš ies nokārtoties tur, kur to ir iespējams izdarīt tuvāk, nevis tam paredzētajā vietā."

Kaķēnam būtu nepieciešams nodrošināt vienu telpu, kur ir tā kastīte, atpūtas un ēdināšanas vieta. Tiesa, kā skaidro eksperte, pieminētās lietas vajag novietot pēc iespējas tālāk vienu no otras: "Arī mēs tualetes podu tomēr neliekam virtuvē, kur ēdam."

Savukārt kucēnam no sākuma vajadzētu noklāt visu telpu, kur atrodas kucēns, ar paladziņiem, lai viņam nebūtu iespējams nokārtoties citur. Katru reizi, kad kucēns ir nokārtojies tam paredzētajā vietā, to būtu nepieciešams apbalvot, piemēram, ar kādu našķi.

"Tad pamazām mēs paladziņus sākam ņemt nost, samazinot to daudzumu virzienā uz dzīvesvietas izeju. Parasti kucēniem pietiek ar dažām dienām, lai tas iemācītos, kur ir nepieciešams nokārtoties," stāsta eksperte.

"Man ir milzīgs lūgums īpašniekiem nesodīt kucēnu par nokārtošanos neīstajā vietā. Ir saimnieki, kas iemērc dzīvnieka purnu urīnā, lai tas saprastu, ka ir izdarījis ko nepareizu. Bet patiesībā kucēns iemācās, ka viņu soda par peļķi uz grīdas, nevis pačurāšanu neīstajā vietā," skaidro speciāliste.

Tāpat nevajadzētu mīluli sodīt arī mirklī, kad tas nokārtojas neīstajā vieta. Līdz ar to kucēns ātri iemācās, ka urinēšana īpašnieka klātbūtnē ir slikta, par ko seko sods. "Tad mīluļi sāk nokārtoties tur, kur saimnieks neredz, piemēram, aiz dīvāniem un gultām. Tādus suņus pārmācīt jau būs grūti."

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".