Kārtīgam gadatirgum jābūt ar kāda veida sacensību - lai arī esam pieraduši, ka žūrijas priekšā nonāk lielākās dārza veltes vai mājlopi, reti kurš spētu iztēloties, ka līdzīgi varētu darīt ar zīdaiņiem. Tiesa, pagājušā gadsimta sākumā ASV populāri bija "Labākā mazuļa" konkursi, kur bērni tika novērtēti pēc 1000 punktu sistēmas labākajās eigēnikas tradīcijās.
Ģenētiski "labākie" cilvēki
Šajos konkursos žūrija vērtēja zīdaiņus pēc to fiziskās un mentālas veselības un pasniedza balvas "labāko bērnu" vecākiem. Lai arī virspusēji šī "sacensība" tika veidota, lai popularizētu veselīgu dzīvesveidu un labas higiēnas ievērošanu, tās pamatā bija eigēnikas pamatprincipi, kas bija izteikti rasistiski. Konkursi kļuva aizvien populārāki un ātri vien zīdaiņu vērtēšana pārvērtās par visas saimes izvērtēšanu.
Pirmais "Labākā mazuļa" konkurss notika 1908. gadā, Luiziānas štata gadatirgū. 1913. gadā laikraksts "Woman’s Home Companion" apraksta konkursa norisi: "Ģimenes ārsts nosver mazuli tieši tāpat kā fermeri mēdz svērt lopus. No sākuma tiek definēts standarts, kāds, kas tiktu uzskatīts par perfektu, un tad pārējie tiek salīdzināti ar šo bērnu".
Zīdaiņus novietoja rindā un tad ārstu un medmāsu delegācija katram no "konkursantiem" noņēma mērījumus, tostarp svaru un krūškurvja apkārtmēru. Tika testēta arī "mentālā kapacitāte" - bērni, kuri bija pārāk kautrīgi, lai piedalītos interaktīvos testos, zaudēja punktus.
Vērtēšana notika 1000 punktu sistēmā, kur 700 punktus varēja iegūt par fizisko izskatu, 200 punktus - par mentālo un psiholoģisko "attīstību" un 100 punktus par fiziskajiem mērījumiem. "Labākie" bērni saņēma sudraba medaļas.