Ministrija: Jāpārskata un jāpilnveido izdienas pensiju sistēmu (2)

Viņa skaidroja, ka atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" no 1999.gada 1.janvāra transporta nozarē ir pārtraukta apdrošināšanas stāža noteikšana, kas saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" dod tiesības uz izdienas pensiju.

Šobrīd tiesības uz izdienas pensiju ir vēl tiem transporta darbiniekiem (aviācijas, dzelzceļa, sabiedriskā transporta, jūras un upju transporta), kas kvalificējas Ministru Padomes 1992. gada 26. marta lēmumā "Par izdienas pensijām" minētajiem nosacījumiem.

Kleine arī atzīmēja, ka transporta nozarē izdienas pensiju saņēmēju skaits pakāpeniski sarūk. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, 2020. gada martā bija reģistrēti 1272 bijušie transporta nozares darbinieki, kuri saņem izdienas pensijas.

Satiksmes ministrija, atbildot uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vēstuli par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu un pilnveidošanu, 28.februārī nosūtījusi komisijai atbildi. 

Ministrija norādījusi virkni transporta nozarē esošo apakšnozaru profesiju, kurās nodarbinātajiem ir izvirzītas stingras veselības prasības, noteikta paaugstināta atbildība, kurās darba pienākumi ir saistīti ar paaugstinātu bīstamību un prasību pēc papildu uzmanības. Šajās profesijās strādājošajiem ir iespējamība tikt pakļautiem specifiskiem apstākļiem, kas var radīt lielāku saslimstības risku.

Tāpēc Satiksmes ministrija atbildes vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai paudusi viedokli par nepieciešamību pārskatīt un pilnveidot izdienas pensiju sistēmu.

Kleine norādīja, ka, sazinoties ar komisiju, Satiksmes ministrija saņēmusi informāciju, ka šobrīd no visām ministrijām saņemtā informācija tiek apkopota un analizēta.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka sociālās apdrošināšanas jautājums ir Labklājības ministrijas kompetencē.

Jau ziņots - Valsts kontrole secinājusi, ka izdienas pensiju sistēma valsts budžetam gadā izmaksā 74 miljonus eiro, bet uzņemto saistību apmērs jeb summa, kas būs nepieciešama izdienas pensiju izmaksai nākotnē, aplēsta 4,5 miljardu eiro apmērā. 

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja uz izdienas pensiju sistēmas problēmām, aicinot to pārskatīt.

Komentējot Valsts kontroles secināto, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka izdienas pensiju sistēma būtu jāpārskata, bet konkrēti priekšlikumi, pēc viņa sacītā, būtu jāizstrādā Labklājības ministrijai. "Izdienas pensiju sistēmā ir diezgan redzamas nepilnības, kas laika gaitā vairāk spiedīs uz valsts budžetu," pauda premjers.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP), kura savulaik ieņēma labklājības ministres amatu, piebilda, ka izdienas pensiju sistēma ir "karsts kartupelis, un šo jautājumu gadu desmitiem nav izdevies izkustināt". Pēc viņas minētā, koalīcijai būtu nepieciešams lemt arī par izdienas pensiju vecuma slieksni, jo valsts ir lēmusi par vispārējā pensionēšanās vecuma pakāpeniski palielināšanu.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš arī savulaik ieņēma labklājības ministra amatu, norādīja, ka izdienas pensijas netiek maksātas no sociālā budžeta, bet gan valsts budžeta. "Izdienas pensiju sistēma nav saistīta ar sociālo budžetu un sociālajām izmaksām, līdz ar to pensionāriem nav jāuztraucas par Valsts kontroles ziņojuma saturu un sociālā budžeta ilgtspēju," pauda Reirs.