Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Covid-19 Zviedrija nav pat tuvu iegūtai "pūļa imunitātei" (2)

Covid-19, Zviedrija
Covid-19, Zviedrija Foto: AFP/SCANPIX

Zviedrijas amatpersonas atklāja, ka, neskatoties uz vieglākiem Covid-19 kontroles pasākumiem, tikai 7,3% cilvēku Stokholmā līdz aprīļa beigām bija izveidojušās antivielas pret koronavīrusu, vēstī raidsabiedrība CNN.

Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderss Tegnels sacīja, ka šis procents ir "nedaudz zemāks", nekā gaidīts, "bet ne ievērojami mazāks, varbūt par vienu vai pāris procentiem".

Citur Zviedrijā to cilvēku īpatsvars, kuriem testos konstatētas antivielas, bija daudz zemāks - 4,2% galējos dienvidos un 3,7% rajonā ap Gēteborgu.

Šie rezultāti arī parādīja lielāku izplatību starp cilvēkiem 20 līdz 64 gadu vecumā, no kuriem antivielas bija izstrādājušās 6,7%, nekā cilvēkiem vismaz 65 gadu vecumā, no kuriem antivielas bija 2,7%.

Vecuma grupā līdz 19 gadiem antivielas bija apmēram 4,7%.

"Tas sakrīt diezgan labi ar pandēmijas modeļiem, kas mums ir izveidoti," viņš piebilda, uzstājoties preses konferencē Stokholmā.

Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūras veiktā pētījuma mērķis ir noteikt potenciālo kolektīvo jeb tā saukto pūļa imunitāti populācijā, pamatojoties uz 1188 testiem, kas veikti vienas nedēļas laikā.

Mērķis ir turpināt pētījumu, veicot tādu pašu skaitu testu ik pēc septiņām dienām astoņu nedēļu laikā. Rezultāti no citiem reģioniem tiks publiskoti vēlāk, atklāja Sabiedrības veselības pārvaldes pārstāvis.

Zviedrija pandēmijas laikā ir pieņēmusi atšķirīgu stratēģiju nekā citas Ziemeļvalstis, izvēloties izvairīties no ekonomikas krīzes. Ārkārtas stāvokļa laikā darbojas lielākā daļa skolu, restorānu un bāru.

Tomēr valsts rekomendē cilvēkiem atturēties no tāliem izbraucieniem, liekot uzsvaru uz personisko atbildību.

Stratēģiju jau sākumā kritizēja zviedru pētnieki, kuri atklāja, ka mēģinājumiem radīt "pūļa imunitāti" bija mazs atbalsts.

"Pūļa imunitāte" tiek sasniegta, kad lielākai daļai iedzīvotāju - no 70 līdz 90% - kļūst imūni pret infekcijas slimību vai nu tāpēc, ka tie ir inficējušies un atveseļojušies, vai arī vakcinējušies.

Neviena kopiena to vēl nav sasniegusi Covid-19 sakarā.

Cilvēku īpatsvars, kuriem ir izveidojušās antivielas, Zviedrijā nav stipri atšķirīgs no citām valstīm, kuras izziņoja karantīnu.

Pasaules veselības organizācijas (PVO) Veselības ārkārtas situāciju programmas izpilddirektors Dr. Maiks Raiens norādīja, ka "pūļa imunitātes" jēdziens ir "bīstams aprēķins".

Galvenais epidemiologs Tegnels 24. aprīlī raidasabiedrības BBC radio sacīja, ka varas iestādes uzskata, ka Stokholmai ir "imunitāte... kaut kur no 15 līdz 20% iedzīvotāju".

Viņš norādīja, ka stratēģija "ir darbojusies dažos aspektos ... tāpēc, ka mūsu veselības sistēma ir spējusi tikt galā. Vienmēr ir bijuši vismaz 20% tukšu intensīvās terapijas gultu priekš Covid-19 pacientiem."

Vaicāts, vai Zviedrijas pieeja palīdzēs tai izturēt iespējamo otro vilni, Tegnels sacīja, ka uzskata, ka tas notiks.

"Tas noteikti ietekmēs reprodukcijas ātrumu un palēninās izplatību," viņš teica, bet piebilda, ka ar to nepietiks, lai sasniegtu "pūļa imunitāti".

Bet Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde un Zviedrijas Veselības ekonomikas institūta (IHE) izpilddirektors Pīters Lindgrēns pagājušajā mēnesī sacīja, ka nav izdevies novērst lielu nāves gadījumu skaitu aprūpes mājās.

Saskaņā ar Džona Hopkinsa universitātes datiem Zviedrijā tagad ir reģistrēti 32 172 Covid-19 gadījumu un 3871 nāve.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu