Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Seši nekustamie īpašumi, sešas laivas, aizdevumi un parādi. Aivara Lemberga amatpersonas deklarācija (1)

Raksta foto
Foto: Zane Bitere/LETA

Arī pērn Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") lielākos ienākumus guvis Ventspils attīstības aģentūrā, kas pagājušā gada izskaņā līdz ar pašu Lembergu nonāca ASV sankciju sarakstā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu.

Pērn Lemberga kopējie ienākumi sasnieguši aptuveni 409 000 eiro, tajā skaitā 99 300 eiro bijusi alga Ventspils attīstības aģentūrā, 73 111 eiro - pensija, 41 317 eiro - alga Ventspils Brīvostas pārvaldē, 23 788 eiro - alga Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā, bet 23 056 eiro - alga Ventspils pilsētas domē.

Pērnā gada izskaņā ASV iekļāva Lembergu globālajā Magņitska sankciju sarakstā. ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) paziņojumā Lembergs tika nodēvēts par oligarhu. Līdz ar Lembergu sankciju sarakstā tika iekļautas četras organizācijas, kurās viņš bija guvis ienākumus - Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija. Ostas pārvalde vēlāk tika reorganizēta, Lembergs tajā amatu vairs neieņem un tā tika izņemta no sankciju saraksta.

Pērnā gada deklarācija liecina, ka politiķa meita no pirmās laulības Līga Lemberga tēvam uzdāvinājusi 86 000 eiro, par telpu nomu AS "Valters un Rapa" samaksājusi 61 911 eiro, bet no SIA "Briežlejas" pērn gūti saimnieciskās darbības ieņēmumi 351 eiro apmērā.

Saskaņā ar deklarāciju Lembergam pieder AS "Latvijas Krājbanka" akcijas 8450 eiro vērtībā un viena AS "Ventbunkers" akcija 142 eiro vērtībā.

LTV raidījums "de facto" pirms pāris dienām vēstīja, ka Lembergs savā valsts amatpersonas deklarācijā par pagājušo gadu pirmo reizi deklarējis arī patiesā labuma guvēja tiesības. Deklarācijā esot bijušas astoņas vienādas ailītes ar ierakstu "Patiesā labuma guvēja tiesības", un katrai pretī norādītā vērtība - viens cents. To, uz kādiem uzņēmumiem šīs tiesības attiecinātas, no deklarācijas publiskās daļas saprast neesot bijis iespējams.

VID tika skaidrojis, ka tā varētu nebūt Lemberga galīgā deklarācijas versija, jo to vēl varot labot. Šīs darba nedēļas sākumā Lemberga deklarācija VID publiskajā datu bāzē uz laiku nebija pieejama, bet pašlaik pieejamajā versijā norādes uz patiesā labuma guvēja tiesībām vairs neparādās.

Kā vēstīja LTV, Lembergs jau iepriekš bija izteicis iebildumus Uzņēmumu reģistram (UR) par to, ka esot nepatiesi reģistrēts kā vairāku juridisko personu patiesais labuma guvējs. UR Lembergs kā patiesais labuma guvējs bija reģistrēts, piemēram, ar tranzītbiznesu saistījos uzņēmumos "Ventbunkers", "Kālija parks" un "Ventspils tirdzniecības osta", kā arī SIA "Inter-Rīga" un SIA "PMT Balticum". ŠĀdu informāciju UR sniegušas uzņēmumu valdes, kas ir saistītas ar Šveices advokātu un Lemberga krimināllietā arestētās mantas pārvaldnieku Rūdolfu Meroni.

Tikmēr Lembergs skaidroja, ka nepiekrīt šiem ierakstiem reģistrā un par to pašlaik "apgabaltiesas līmenī" tiesājas ar UR. Pirmajā instancē Lemberga sūdzība tikusi noraidīta.

Deklarācijā sevi kā patieso labuma guvēju Lembergs esot ierakstīja, jo no VID saņēmis skaidrojumu, ka tas, kas ierakstīts UR, esot jādeklarē. "Nu, ja vajag deklarēt, tad vajag deklarēt. Es esmu deklarējis. Tur ir ailīte, (...) tur ir summa, kādā vērtībā, jānorāda. Kā es varu zināt? Man nav informācijas, kāda summa. Un es teicu: neaizpildām to, nu mēs nezinām. Ieliekam jautājuma zīmi vai ierakstām ar vārdiem, ka nezinām. Programma neņem pretī! Obligāti jāieraksta kaut kāds cipars. Nu es domāju - a kādu ciparu ierakstīt? Nu ierakstījām - 0,01 eiro. Mazāk nevar būt," situāciju bija komentējis Lembergs. Deklarācijas nepublicējamajā daļā Lembergs esot aprakstījis, kā šī situācija veidojusies.

Lemberga pagājušā gada ienākumu deklarācija liecina, ka skaidrā naudā viņš uzkrājis 120 000 eiro, un salīdzinājumā ar 2018.gadu šāda veida uzkrājumi ir palielinājušies par 50 000 eiro. Bezskaidrā naudā Lembergs uzkrājumos deklarējis 628 302 eiro un 30 487 ASV dolāru (27 743 eiro). Šie uzkrājumi viņam ir "Swedbank" un "PrivatBank", bet līdz ar ASV sankcijām bankām tika liegts apkalpot Lembergu. Pērnā gada izskaņā Finanšu un kapitāla tirgus komisija skaidroja, ka Lembergs varot paturēt vienu kontu, lai saņemtu, piemēram, pabalstus un pensiju, maksātu nodokļus un veiktu pamatvajadzību apmierināšanai paredzētus maksājumus.

Lembergs pērn deklarējis četrus citus darījumus par kopējo summu 105 360 eiro.

Ventspils mēra deklarētās parādsaistības gada laikā nav mainījušās. Vienam kreditoram viņš joprojām ir parādā aptuveni 10,8 miljonus eiro, otram - 3,5 miljonus ASV dolāru (3 185 986 eiro), bet trešajam - aptuveni 1,77 miljonus ASV dolāru (1,6 miljonus eiro). Lembergs, savulaik runājot par parādsaistībām, bija norādīja, ka tie ir viņa parādi nevis kādai bankai vai kredītiestādei, bet gan saviem bērniem.

Savukārt viņš pats aizdevis 232 412 eiro.

Lembergam pieder seši nekustamie īpašumi Ventspilī, Puzē, Ugālē un Rīgā, kā arī trīs nekustamie īpašumi ir viņa valdījumā. Viņa īpašumā ir 11 transportlīdzekļi, no kuriem sešas ir dažādas laivas. Viņam lietošanā ir 2015. gadā ražota automašīna "Porsche Cayenne" un 2007. gadā ražota kravas automašīna "Toyota Hilux".

2019. gada valsts amatpersonas deklarācijā Lembergs ir norādījis 11 amatus dažādās biedrībās, nodibinājumos un partijā. Pēc ASV sankciju izsludināšanas Lembergs atteicās no vairākiem amatiem, lai izvairītos no finanšu sankcijām šīm struktūrām.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu