"Tagad aizdomājos - kāpēc es tā daru?" Kā tiešsaistes atbalsta grupa palīdz cīņā ar smēķēšanu

Visi nevar atmest vienā rāvienā

Esmu iesaistījies arī Facebook slēgtās grupas "Bezcigaretes.lv" sarunās, kur kādā brīdī vairākos komentāros izskanēja, ka nav ko tik daudz ņemties - vajag vienā brīdī atmest un viss.

Man gribējās iestāties par tiem, kas tā nevar, jo es viņus labu saprotu - man arī šādi nav izdevies. Nebūs tā, ka visi smēķētāji vienā rītā pamodīsies un varēs noturēties bez smēķēšanas. Mēs neesam visi vienādi.

Nederēs visiem viena metode. Kāds varēs tā - uzreiz (un tas ir apsveicami), bet kādam tā nesanāks. Vai tādēļ kāds sliktāks? Nē! 

To savā ziņā var salīdzināt ar tievēšanu. Būs cilvēki, kas paši tiks ar sevi galā un sasniegs vēlamo rezultātu. Bet būs tādi, kam vajadzēs dietologa palīdzību, fitnesa treneri un tā tālāk. Turklāt ir cilvēki, kuri, klausoties vai lasot, kā kādam izdevies vienā brīdī nolikt cigareti un vairs to nepaņemt, sāk pārdzīvot, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā.

Izlasīju mājaslapā "Bezcigaretes.lv" un jau pirmajā psihologa vadītajā grupas nodarbībā mēs runājam par to, ka nevajag cepties, ja kaut kas atmešanas procesā neizdodas kā gribētos. Vajag fokusēties uz ko citu - paslavēt sevi par katru reizi, kad izdevās neaiziet uzsmēķēt.

Pateicoties šādām domām, man pirmo reizi ir iespēja sākt smēķēšanas atmešanu bez lieliem pārdzīvojumiem. Daru to pamazām.

Smēķēšana vairāk ir ieradums

Sāku smēķēt 19 gadu vecumā, daru to jau 15 gadus. Sāku darbavietā, kur īsti nebija ko darīt. Toties bija kompānija, kas ik pa laikam devās ārā uzsmēķēt. Sākumā tāpat vien izgāju līdzi ārā pastāvēt blakus, parunāties, bet tad sākās - pa cigaretei vien, tad jau paciņa dienā.

Biju mēģinājis mazināt smēķēšanu, pārejot uz vieglākām cigaretēm. Tas ir maldīgs ceļš - smēķēju vēl vairāk. Arī tas, ka nolēmu - izsmēķēšu stiprāku cigareti, ilgāk negribēsies, bija maldīgi.

Pašreizējā darbavietā katrā pauzē gāju ārā uzsmēķēt. Tagad aizdomājos: "Kāpēc es tā daru?"

Izdevās ar sevi sarunāt, ka pietiks, ja darba laikā aiziešu uzsmēķēt tikai vienu reizi.

Nav tā, ka organisms ļoti pieprasa to cigareti, man tas vairāk ir ieradums. Tāpēc varu diezgan mierīgi ar sevi sarunāt, ka šajā pauzē darīšu kaut ko citu - aiziešu iedzert kafiju, piemēram. Reizēm smēķējošie kolēģi pajautā, kāpēc negāju ar viņiem. Tā arī atbildu, ka negribēju, ka mēģinu atmest.

Pirms šī izaicinājuma bija tā, ka vairākas reizes centos atmest, bet tā, ka uzreiz sev to visu aizliedzu. Pagāja diena vai divas un sākās stress, galvā šaudījās domas: "Kāpēc es sevi tā moku?" Un atkal paņēmu cigareti.

Tagad, kad katru reizi pirms ierastās smēķēšanas pauzes ar sevi klusībā sarunājos, man labāk izdodas tad, kad cigaretes ir kabatā. Tad nav pārdzīvojumu, ka sevi mocīšu. Zinu - ja nevarēšu izturēt, ļaušu sev uzsmēķēt.

Nesmēķēšanas pauzes kļūst arvien garākas, un jau radies jautājums: "Kāpēc man to vispār vajag?"

Daži zina, ka mēģinu atmest. Ja satieku kādu no viņiem brīdī, kad man rokā ir cigarete, varu to mierīgi izmest neizsmēķētu. Agrāk es spītīgi būtu izsmēķējis līdz galam, īpaši - ja kāds aizrādītu, ka varbūt nevajag smēķēt. Tagad man pašam tas vairs nešķiet vajadzīgs.

Motivē veselības saglabāšana un apziņa - es spēju nesmēķēt !

Kad pirms vairākiem gadiem strauji pacēla cigarešu cenu, tā bija pirmā reize, kad iedomājos: "Vajadzētu atmest." Tomēr tas neizdevās.

Tagad, lasot mājaslapā par motivāciju, aizdomājos, kas man ir svarīgākie iemesli nesmēķēt. Izrādās - nauda tā nav.

Ja nenopirkšu cigaretes, tāpat to naudu iztērēšu par kādiem niekiem. Veselības saglabāšana man ir svarīgāka. Jau tagad, kad mazāk smēķēju, jūtos labāk.

Vēl ļoti svarīga izrādījās apziņa - esmu apmierināts, ka varu ar sevi vienoties smēķēt arvien retāk. Kad tomēr uzsmēķēju, paskatos, cik ilgi šoreiz esmu noturējies bez smēķēšanas un tas mani iedvesmo.

Nodarbībā runājām, ka katram ir svarīgi izvirzīt tādus mērķus, ko viņš var sasniegt. Ja šobrīd nav iespējams izvirzīt mērķi nesmēķēt vispār, tad var virzīties uz priekšu pamazām. Un šajā procesā pēc katras cigaretes izvērtēt iemeslus, kāpēc es "norāvos", izdarīt secinājumus un censties nepieļaut atkārtoti.

Es ticu, ka man izdosies atmest pavisam, bet nesākšu pārdzīvot, ja tas notiks pēc ilgāka laika, pamazām. Esmu sapratis, ka man ar šīm 28 dienām noteikti būs par maz. Šī akcija nav maratons! Tas, ja neatmetam smēķēšanu 28 dienās vai neuzrādām tādus rezultātus kā citi, nenozīmē ka nevaram atbrīvoties no šīs atkarības! Varam!

Es apzinos, ka manā situācijā nebūs tā, ka pēc akcijas nenopirkšu nevienu cigarešu paciņu. Es to zinu, tāpēc man tagad ir vieglāk turpināt meklēt savus veidus, kā beigt smēķēt. Esmu nolicis sev termiņu, kurā izvērtēšu savas šā brīža izvēlētās atmešanas metodes efektivitāti.

Ja jutīšu, ka nav labi, ka man nepatīk rezultāts, vērsīšos pie kāda speciālista, jo pats netieku galā. To ir jāmāk atzīt!

Latvijā pirmā tiešsaistes bezmaksas atbalsta grupa smēķēšanas atmešanai

Portāls "Apollo" jau vēstīja, ka 3. maijā darbu sāka Latvijā pirmā smēķēšanas atmešanas grupa tiešsaistē. Kustības "Bezcigaretes.lv" dibinātājs Kaspars Sebris pastāstīja, ka Latvijā darbu uzsākusi pirmā mājaslapa latviešu valodā smēķēšanas atkarības uzveikšanai.

Kā atklāja Sebris, tajā smēķētāji, viņu tuvinieki, ārsti un arī citi interesenti var gūt plašu, pētījumos pamatotu un praksē pārbaudītu informāciju par to, kā plānot un īstenot smēķēšanas atmešanu, kā sniegt un kur meklēt papildu atbalstu, kā atturēt savus bērnus no smēķēšanas uzsākšanas.

Tāpat iespējams uzzināt, ko darīt, ja smēķēšanu uzveikt neizdodas vai atmest šajā brīdī nav ieteicams. Mājaslapu sadarbībā ar Latvijā atzītiem narkologiem, psihologiem, psihoterapeitiem, atkarību speciālistiem, psihiatriem, sabiedrības veselības speciālistiem un sociālo zinātņu pārstāvjiem izveidojusi kustība "Bezcigaretes.lv".

Līdztekus kustība sadarbībā ar pieredzējušu atkarību speciālisti Ingu Dreimani aicina smēķētājus, kuri vēlas atmest, pievienoties Latvijā pirmajai bezmaksas grupai tiešsaistē "Atmet smēķēšanu 28 dienās!".