Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Māņticība un tās dēļ pastrādāti noziegumi. Vietas pasaulē, kur joprojām notiek raganu medības

Ilustratīvs attēls. Foto: Unsplash

Lai arī varētu šķist, ka raganu un burvju vainošana pie visām savām neveiksmēm un likstām ir lieta, ko mūsdienu pasaule ir atstājusi pagātnes lappusēs, tā diemžēl joprojām ir realitāte vairākās pasaules malās. Portāla "Vice" reportieris Manvirs Sings atklāj, kā māņticība var tiešā veidā ietekmēt cilvēku dzīves un kas tiek darīts, lai pasargātu upurus no neiedomājamas vardarbības.

Saime izolācijā

"Kukurui bija tievs, draudzīgs, un, pēc viņa kaimiņu teiktā spriežot, patiesi bīstams "burvis"," stāsta reportieris.

Viņš šo vīrieti ir sastapis 2017. gadā Indonēzijā - Kukurui bijuši gandrīz 40 gadi, ko nav bijis viegli pateikt pēc viņa jauneklīgās sejas. Viņš dzīvojis mājā ar saviem sešiem dēliem un žurnālistu cienājis ar paša medītu brieža gaļu.

Šī saime Manviru ieinteresējusi tādēļ, ka viņš ir dzirdējis vairākus baisus nostāstus no viņu bijušajiem kaimiņiem. Kukurui ir lūdzis kādas sievietes roku un nedēļu pēc atraidījuma sieviete ir mirusi. Viņš esot uzkliedzis kādam attālam brālēnam un pāris dienu laikā vīrietis esot sasirdzis ar drudzi. Pēc strīda ar ģimenes locekļiem, pēc kura vairāki no tiem miruši no dažādām slimībām, vīrieša klans esot licis vīrietim, viņa brālim un tēvam pamest komūnu.

Kaimiņi baumoja, ka vīrietis ir ne tikai ļauns burvis, bet arī apsēsts ar savu nabaga upuru dvēselēm, kas viņu mudina uz slepkavībām un incestu.

Kāds vīrietis ciematā teicis, ka Kukurui un viņa brālis prot pārvērsties par cūkām. Kāds vecāks komūnas loceklis stāstījis, ka viņi spēj pārvērsties par tārpiem.

Par burvi sauktais vīrietis nu dzīvo samērā lielā izolācijā pāris stundu gājiena attālumā no sava vecā ciemata. Viņš saviem "upuriem" ir atdevis tik daudz naudas un materiālu labumu, ka viņam ir trūkuši nieka 50 ASV dolāri, par kuriem sūtīt savu dēlu skolā.

Es ātri kļūstu dusmīgs un tad cilvēki domā, ka vēlos viņiem nodarīt ko ļaunu," stāstījis izraidītais, pie viena piebilstot, ka šerpais raksturs tomēr nepadara viņu par ļaunu burvi.

Kukurui nebūt nav vienīgais, kura dzīves kvalitāte ir mazinājusies apkārtējo māņticības dēļ - cilvēktiesību aktīvisti atklāj, ka daudzās pasaules vietās līdzīgas apsūdzības beidzas ne tikai ar izraidīšanu, bet arī spīdzināšanu un pat nāvi. Gadījumos, kad netiek iesaistīta policija, valdības pārstāvjiem var nebūt ne jausmas par to, ka cilvēki sastopas ar šādām problēmām.

Pašlaik advokātu, akadēmiķu un aktīvistu kustība cenšas iestāties pret šo netaisnību, mēģinot pārliecināt vairākas institūcijas par starptautisku vadlīniju izstrādi, kas ļautu atpazīt un sodīt ar "maģiskām praksēm" saistītu vardarbību. Tiesa, problēmai nav vienkārša risinājuma - ir šķietami neskaitāmas māņticības izpausmes un neviens nevēlas aizskart dažādu kopienu kultūrā iesakņojušās tradīcijas.

Neredzamā problēma

Vairums cilvēku "pirmās pasaules" valstīs tic, ka raganu medības ir beigušās līdz ar Salemas raganu prāvu aptuveni pirms 300 gadiem - reti kurš spēj iztēloties, cik plaši izplatīta un nopietna ir šī problēma mūsdienās. Bieži vien māņticīgās kopienās burvestības ir pirmais izskaidrojums kādai likstai, sākot no slimībām un beidzot ar ikdienišķām neveiksmēm. Kas ir šie "burvji"? Pārsvarā - cilvēki, kas jau tā tiek izstumti no savas sabiedrības, vai arī ikviens, kuram, pēc citu domām, varētu būt slikti nodomi.

Tiesa, savas problēmas rada arī cilvēki, kuri patiešām cenšas veikt kādu maģisku rituālu - tas novedis pie tā, ka vairākās pasaules valstīs, piemēram, ar nopietniem draudiem savai dzīvībai saskaras cilvēki ar albīnismu.

Neskatoties uz to, pētnieki uzskata, ka krietni lielāku apdraudējumu rada nevis tie, kuri dažādu iemeslu dēļ turpina nodarboties ar "maģiskām" praksēm, bet gan cilvēki, kas uz to reaģē ar emocionālu un fizisku vardarbību.

Miranda Forsaita no Austrālijas nacionālās universitātes piezīmē, ka "buršanās bieži vien tiek pielietota tradicionālajā medicīnā un dārzniecībā, no šādām darbībām ir iespējams gūt vērā ņemamu kulturālu spēku. Neviens nevēlas to pārtraukt pilnībā - mērķis ir izbeigt šausminošus cilvēktiesību pārkāpumus, kuri sakņojas ticībā maģiskajam". Pēc ekspertes domām, ekstrēma vardarbība, par kuru uzzina plašākas cilvēku masas, ir tikai "aisberga" redzamā daļa.

Ziņas par šāda veida vardarbību jaunattīstības valstīs ir gandrīz ikdienišķa parādība.

2019. gada septembrī vienas nedēļas laikā no Indijas vien pienāca ziņas par zēnu, kurš nogalinājis savu tanti, jo uzskatījis viņu par raganu, vīrieti, kuru sadedzināja dzīvu, jo viņš tika vainots desmit gadus vecas meitenes slimībā un sešiem vīriešiem, kuriem 22 sievietes izrāvušas zobus un likušas ēst izkārnījumus, jo viņi esot nodarbojušies ar pesteļošanu.

Aprakstītā nedēļa nebija kas ārkārtējs - nedēļu pirms tam bija līdzīgs daudzums līdzvērtīgi cietsirdīgu noziegumu visā pasaulē, kas sakņojās māņticībā. Ir grūti apkopot statistiku par šāda veida noziegumu, jo liela daļa nodarījumu paliek ārpus policijas redzesloka.

2009. gadā veikts ANO pētījums atklāja, ka Tanzānijā četru gadu laikā māņticības dēļ tika nogalināti pieci tūkstoši cilvēku. Kongo galvaspilsētas Kinšasas ielās tobrīd mita aptuveni 25 tūkstoši no mājām patriekti bērni - aptuveni 60 procenti no tiem ir tikuši uzskatīti par burvjiem. Čhatīsgarhas štatā Indijā no līdzīgām apsūdzībām cieš aptuveni simts sievietes gadā - līdzcilvēki viņas pakļauj spīdzināšanai un publiskam pazemojumam.

Šī vardarbība gan nav ekskluzīva tikai jaunattīstības valstīs. Cilvēktiesību aktīvisti atklāj, ka Lielbritānijā laika periodā no 2017. gada martam līdz 2018. gada martam ir reģistrēti vairāk nekā 1600 vardarbības gadījumi pret bērniem, kuriem ir saikne ar maģiju saistītām praksēm. Šie gadījumi galvenokārt reģistrēti imigrējušo afrikāņu komūnās un ir saistīti ar ļauno garu izdzīšanas rituāliem. "Dziedināšanas" ir brutālas - bērni tiek sisti, žņaugti, sagriezti un badināti.

Problēmas apzināšanās ir risinājums

Kamēr valdība skaidri signalizē, ka vardarbība pret tiem, kurus tur aizdomās par "buršanos" ir sodāma, uzbrucēji parasti atturas izmantot fizisku spēku, taču tas nenozīmē, ka pret šiem cilvēkiem izturas kā pret parastiem sabiedrības locekļiem - viņi visbiežāk tiek izstumti no komūnas dzīves un spiesti vadīt savas dienas izolācijā, secināts 2018. gadā zinātniskajā žurnālā "Nature Human Behavior" publicētā pētījumā.

Šāds "pasīvais" nosodījums ir plaši izplatīts kultūrās, kurās tic pesteļotājiem un lāstu licējiem.

Papua Jaungvinejā cilvēkiem, kuri ir atzīti par burvjiem un raganām, uz pieres tiek iededzināta īpaša zīme, lai visi varētu viņus atšķirt," stāstījusi Forsaita.

Advokāte Ikponvosa Ero ir uzaugusi Nigērijas dienvidrietumu daļā. "Bērnībā mums neļāva skatīties, ka notiek vardarbība pret šiem cilvēkiem. Neskatoties uz to, es zinu kā smako sadedzināta cilvēka miesa un esmu redzējusi šāda cilvēka pārogļojušos skeletu uz ielas," stāsta sieviete, kura nu ir viena no vadošajām šīs jomas aktīvistēm pasaulē.

Vidusskolā Ero pārcēlusies no Nigērijas uz Kanādu, kur ieguvusi augstāko izglītību jurisprudences jomā un 2005. gadā iestājusies nevalstiskajā organizācijā, kas pievēršas cilvēkiem ar albīnismu un viņu tiesību aizsardzībai. 2015. gadā ANO Cilvēktiesību komiteja viņu nosauca par pasaules pirmo neatkarīgo ekspertu albīnisma skarto personu cilvēktiesībās.

Šos cilvēkus burtiski medī un viņiem uzbrūk, jo tiek uzskatīts, ka viņu ķermeņa daļas ir izmantojamas dažādos rituālos, kas var vairot bagātību, veiksmi vai pat politisko statusu. Eksistē maģijas prakses, kurās tiek uzskatīts, ka vislabāk ķermeņa daļas esot iegūt no dzīva cilvēka - kliedzieni uzlabojot to kvalitāti," Ikponvosa Ero stāstījusi savā runā Apvienoto Nāciju Organizācijai.

Advokāte uzskata, ka uzbrukumi albīniem ir daļa no plašākas uzskatu sistēmas, kurā sakņojas arī nevienlīdzīga un vardarbīga attieksme pret sievietēm, bērniem un citām juridiski un fiziski mazaizsargātām grupām. Pēc viņas domām, ir nepieciešams "cilvēktiesībās balstīts pretuzbrukums šādiem uzskatiem".

2017. gadā Ero un Maģijas un Cilvēktiesību Starptautiskais Tīkls (WHRIN) ANO organizēja pirmo tikšanos starp cilvēktiesību ekspertiem, vardarbības upuriem un valstu līderiem. Kopš šī notikuma ir sākusies nopietnāka diskusija par šīs problēmas dabu.

Aktīvistu mērķis ir likt ANO vienoties par rezolūciju, kas liktu tās dalībvalstu oficiālajiem pārstāvjiem pievērst uzmanību šai problēmai un varētu starptautiski definēt, kas tiek uzskatīts par māņticībā balstītu vardarbību. Šo jautājumu ir izlemts skatīt tālāk 2020. gadā.

Neskatoties uz to, eksperti domā, ka ir mazticams, ka šo problēmu izdosies atrisināt šajā gadsimtā. Viņuprāt, pirmais solis ir apzināties problēmas esamību un mērogu - tikai tā ir iespējams sākt virzīties pretī nopietnām pārmaiņām.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu