VP sniedz skaidrojumu par Valsts kontroles revīzijā atklātajiem trūkumiem (2)

Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus Valsts policijai šo trūkumu novēršanai. Valsts policija ir pieņēmusi un saskaņojusi šos ieteikumus, piekrītot to īstenošanai, līdztekus turpinot aktīvu policijas darbu iekšienē, lai novērstu iespējamās nepilnības un optimizētu plānošanas un ieviešanas procesus.

"Ir jāatzīst, ka atsevišķos gadījumos ieviešot jaunas tehnoloģijas policijas darbā, mēs saskaramies ar neparedzētiem apstākļiem, kas šo procesu kavē, tādējādi tas kļūst sarežģīts un laikietilpīgs.

Protams, mēs atzīstam, ka dažas procedūras policijā varētu notikt raitāk un ir nepieciešami uzlabojumi, bet mēs pie tā jau strādājam un arī turpināsim to darīt. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka ierīces, ko policija ir iegādājusies ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, krāj putekļus noliktavu plauktos. Mēs neveidojam uzkrājumus, mēs strādājam, lai šī tehnika tiktu pilnvērtīgi izmantota," skaidro Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins.

Savukārt attiecībā uz Valsts kontroles revīzijā secināto par Valsts policijas koledžas esošo kārtību attiecībā uz pedagogu darba slodzes uzskaiti un darba samaksas aprēķināšanu A. Grišins norāda: "Šāds Valsts kontroles revīzijas secinājums – atteikums sniegt atzinumu par finanšu pārskatiem norāda uz iespējami tik būtiskām, visaptverošām un ietekmējošām nepilnībām un pārkāpumiem un ir bargākais vērtējums, ko iestāde var saņemt." 

Saistībā ar šo ir sākta disciplinārlieta un uz izmeklēšanas laiku no amata pildīšanas ir atstādināta Valsts policijas koledžas direktore pulkvede Dina Tarāne. Uz šo laiku kā Valsts policijas koledžas direktores pienākumu izpildītāja nozīmēta Valsts policijas koledžas direktora vietniece majore Zane Pumpure. Tāpat Valsts policijā ir uzsākta dienesta pārbaude par vispārējiem iespējamiem pārkāpumiem Valsts policijas koledžā, uz kuriem savā revīzijā ir norādījusi Valsts kontrole.

Saistībā ar Valsts policijas veiktajiem publiskajiem iepirkumiem ceļu satiksmes jomā 2019. gada 31. oktobrī bija uzsākta dienesta pārbaude Valsts policijā, bet 2019. gada 6. novembrī Iekšlietu ministrijā. Abas dienesta pārbaudes noslēgušās, nekonstatējot ļaunprātīgu rīcību no amatpersonu puses.

Dienesta pārbaužu lēmumos tika izteikti vairāki priekšlikumi, kā uzlabot iepirkumu procedūru – veikt skrupulozāku izvērtējumu, pilnveidot nodarbināto apmācības procesu ar tehniskajām iekārtām, stiprināt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu savstarpējo sadarbību. Šie ieteikumi ir ņemti vērā un tiek īstenoti turpmākā policijas darbā. 

Kompaktās videokameras, kuras paredzētas piestiprināšanai pie policista apģērba, tika iepirktas pērnā gada decembrī, bet piegādātas – šī gada janvārī. Šo ierīču ieviešana, dažādo sistēmu pielāgošana un saskaņošana aizņēma laiku. Revīzijas veikšanas laikā trūkumi tika novērsti, un jau kopš šī gada aprīļa beigām visas 142 videokameras tiek aktīvi lietotas ikdienas satiksmes uzraudzībā.

Tāpat Valsts policijas rīcībā šobrīd ir pieci 3D lāzera skeneri, kas paredzēti tieši tādam mērķim, kā to savā revīzijas ziņojumā ir konstatējusi Valsts kontrole – ceļu satiksmes negadījumu ar smagām vai letālām sekām noformēšanas kvalitātes uzlabošanai. Smagu ceļu satiksmes notikumu vieta būtiski atšķiras no vieglāku ceļu satiksmes negadījuma vietas – tā ir daudz sarežģītāka, līdz ar to ir nepieciešami augstākas kvalitātes tehniskie līdzekļi, kas palīdzētu fiksēt negadījuma apstākļus un ekspertiem atvieglotu darbu, veicot ekspertīzes un lietas izmeklēšanu. Valsts policija atzīst un apzinās šo trūkumu – ne vienmēr ir iespējams nodrošināt pilnvērtīgu šo ierīču lietojumu notikumu vietā, tomēr tas ir novēršams un policija šo jautājumu risinās.

Ātruma kontroli Valsts policija veic ar dažādiem tehniskajiem līdzekļiem. Līdz šim 2018. gadā iegādātos rokas videoradarus satiksmes uzraudzībā galvenokārt izmantoja tieši policijas motovienības. Šobrīd līdz ar aktīvās policijas motosezonas atsākšanos, notiek arī videoradaru verifikācija – tiklīdz tā noslēgsies, policija atkal tos izmantos ikdienas satiksmes uzraudzībā. Tāpat, līdzīgi Valsts kontroles secinātajam, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvalde, iepriekš veicot iekšējo kontroli, bija konstatējusi, ka vienā no struktūrvienībām šie tehniskie līdzekļi netiek izmantoti pilnvērtīgi, dodot rīkojumu novērst šādu nepilnību.

Savukārt par drona izmantošanu ceļu satiksmes uzraudzībā – lai varētu veikt drona pilotēšanu, ir nepieciešama specifiska apmācība un Civilās aviācijas aģentūras izdota atļauja paaugstināta riska lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģiem. Viens pilots Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldē jau ir ieguvis drona pilotēšanas atļauju un tiek turpināts process pie tālāka personālsastāva apmācības, lai varētu efektīvi izmantot šo bezpilota gaisa kuģi policijas darbā.