Pētījums: Viesuļvētras visā pasaulē kļūst arvien spēcīgākas un postošākas (1)

Pirmdien, 18. maijā, jaunā pētījumā, ko veica ASV, Viskonsīnas Universitātes un Nacionālās okeāna un atmosfēras pārvaldes (NOAA) pētnieki, tika aplūkoti teju 40 gadu garumā iegūtie satelītu dati par vētrām.

Pētnieki atklāja, ka vētru iespēja sasniegt viesuļvētras statusu pieaugusi katru desmitgadi. 

Viens no pētījuma dalībniekiem Džims Kosins atklāja, ka katru desmitgadi iespējamība palielinās par astoņiem procentiem.

Jaunie pētījumi balstās uz jau veiktām iepriekšējām izpētēm, kurās tika secināts, ka vētru rašanās ir saistīta ar globālo okeānu ūdens temperatūras paaugstināšanos. Tiesa, pētījums netika veikts līdz galam, jo trūka pierādījumu, ka vētras izraisa cilvēku nozīme globālajā sasilšanā nevis dabiskie cikli.

"Signāli patiešām sāk parādīties tendences, ja skatāmies ilgākā laika nogrieznī," sacīja Kolorādo štata universitātes viesuļvētru pētnieks Fils Klotzbahs.

"Gandrīz visu lielāko postījumus un mirstību rada spēcīgākās viesuļvētras. Ja viesuļvētras kļūs spēcīgākas, tad riski pavisam noteikti palielināsies," norādīja Kosins.

Pētījums atklāja, ka globālās sasilšanas rezultātā ir palielinājusies jūras virsmas temperatūra reģionos, kur parasti veidojas tropiskie cikloni. Šī kombinācija ļāvusi vētrām sasniegt to postošāko līmeni.

Pašlaik pierādījums pētījumam ir tāds, ka šāda parādība novērota Bengālijas līcī, kur superciklons "Apmhan" ir sasniedzis vislielāko spēku - skalā no viens līdz pieci vētras stiprums sasniedzis piecas balles.

Pirmdien vētras sasniegusi savu lielāko ātrumu kāds ticis reģistrēts Bengālijas līcī.

"Jūras virsmas temperatūra ir daudz siltāka nekā tai vajadzētu būt," sacīja Klotzbahs.