Pētījumā atklāts, vai tautieši vēl satraucas par Covid-19

Vaicāti, vai Covid-19 izraisa satraukumu, marta beigās veiktajā aptaujā 66% respondentu atbildēja apstiprinoši, kamēr maija sākumā vien 43% aptaujāto sniedza šādu atbildi. Arī iedzīvotāju skaits, kas atzīst, ka koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija ietekmējusi viņu ikdienu, ir mazinājies par 11 procentpunktiem - no 67% marta beigās uz 56% procentiem maija sākumā.

Tā kā vispārējās izolācijas periods ilgst otro un dažās valstīs trešo mēnesi, cilvēki visā pasaulē veido jaunus ieradumus un ikdienas paradumus, līdz ar to atjauno zināmu līdzsvaru savā dzīvē, skaidro centrā. Tāpēc vairāk nekā 40% cilvēku visā pasaulē un 56% Latvijā apgalvo, ka pārvar jaunos apstākļus, biežāk vingrojot, lasot vai guļot. Vairāk nekā 50% cilvēku visā pasaulē un 57% Latvijā apgalvo, ka ēd veselīgāk un izmēģina jaunas receptes.

"Kantar" Covid-19 barometra globālā pētījuma dati norāda, ka pasaulē e-komercija tuvākā gada laikā varētu apsteigt mazumtirdzniecību. Gandrīz katra trešā mājsaimniecība pasaulē jeb 32% kopumā, un 40% mājsaimniecību ar bērniem, pandēmijas periodā ir palielinājusi vai ievērojami palielinājusi e-komercijas tēriņus.

Viena no trim jeb 33% mājsaimniecību uzskata, ka tās turpmāko pirkumu skaits tiešsaistē palielināsies. Latvijā savukārt vērojama pretēja tendence - cilvēki labprāt atgriežas pie iepirkšanās klātienē, par ko ziņo 49% aptaujāto. Latvijā cilvēki izvairās no pirkumiem internetā galvenokārt tādēļ, ka klātienē tas šķiet ērtāk un vienkāršāk - šādu nostāju pauduši 63% respondentu.

Zīmoliem, kuri vēlas palielināt e-komercijas kanālus, jārēķinās, ka vienlaikus jāiegulda arī klientu iepirkšanās pieredzes attīstībā interneta vidē, tostarp jārada ilgtspējības apliecinājums. "Kantar" globālie pētījumi rāda, ka 25% respondentu iepirkšanās tiešsaistē ir mazāk apmierinoša nekā fiziska veikala apmeklēšana.

Gaidāms ilgstošs vērtību apzināšanās periods, uzskata pētījuma autori, norādot, ka augsts satraukuma līmenis ekonomikā līdz ar pesimismu par vīrusa atjaunošanos un pandēmijas ilgtermiņa ietekmi mudina secināt, ka zīmolu konkurētspējai kritiski nozīmīgas būs cenu noteikšana, reklāmas un pievienotās vērtības stratēģijas.

Pandēmijas laikā ienākumi jau ir samazinājušies 45% mājsaimniecību pasaulē, un vēl viena no četrām (26%) sagaida ietekmi uz ienākumiem nākotnē. Latvijā 63% iedzīvotāju atzīst, ka koronavīrusa ārkārtas apstākļi ietekmē viņu mājsaimniecības finansiālo stāvokli - 34% atzīst, ka ir jau ietekmējusi finansiālo situāciju, un 29% ir nobažījušies par to nākotnē.

Latvijā, līdzīgi kā pasaulē, cilvēki ir norūpējušies par ekonomikas spēju atlabt - uz ko norāda 73% aptaujāto Latvijā un 65% pasaulē. Cilvēki ir pārliecināti, ka ekonomikas atlabšana prasīs ilgu laiku un ka tam būs ilgtermiņa ietekme uz darba vietām un grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Tas ietekmē iedzīvotāju iepirkšanos un zīmolu izvēli.

Arvien vairāk iedzīvotāji Latvijā, līdzīgi kā pasaulē, "pievērš lielāku uzmanību cenām" - tas ir palielinājies no 57% marta beigās līdz 62% maija sākumā. Tomēr vienlaikus vērojams, ka iedzīvotāji Latvijā sagaida no zīmoliem vērtībās balstītu komunikāciju un reklāmas, par ko ziņo 57% aptaujāto. Tikmēr 65% vēlētos, lai zīmoli savos piedāvājumos un reklāmās paustu, kā to piedāvājumi un produkti var šajā laikā palīdzēt iedzīvotājiem, kamēr 74% - lai tie runātu caur pozitīvu perspektīvu nākotnē.

Visā pasaulē patērētāji šobrīd vairāk atbalsta vietējās izcelsmes ražojumus. Par 17 procentpunktiem, salīdzinājumā ar periodu pirms ārkārtas situācijas, palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas dod priekšroku Latvijas uzņēmumu preču un pakalpojumu iegādei. Vienlaikus vērojams, ka vairāk nekā 25% Latvijas iedzīvotāju apsver retāk iegādāties preces no ASV un Ķīnas. Attiecībā uz preču iegādi no Eiropas, Latvijas iedzīvotāju ieradumi saglabāsies apmēram tādi paši, kā iepriekš.

Komentējot iegūtos datus, "Kantar" galvenā inovāciju direktore Rozija Hokinsa atzīmēja, ka "traucējumu periodi ir pamudinājums pārmaiņām un ka jaunu paradumu izveide prasa vienu līdz divus mēnešus". "Uzskatām, ka šīs trīs tendences kļūs nozīmīgas, jo pasaules lielākie zīmoli plāno, kā pēc pandēmijas atgriezties pie veselīgas izaugsmes. E-komercijai un it īpaši lieliskas klientu pieredzes nodrošināšanai ir jākļūst par katra patērētāja zīmola galveno plāna punktu," pauž Hokinsa, argumentējot, ka "patlaban veiksmīgiem uzņēmumiem tirgū būs jāuzmanās no jaunajiem tiešās pārdošanas konkurentiem, kuri vispārējās izolācijas periodā ir bijuši veiklāki un radošāki."

Šie ieskati ir apkopoti četros pētījumu viļņos. Pirmajā vilnī visā pasaulē aptaujāti vairāk nekā 25 000 cilvēku vairāk nekā 30 valstīs. Ceturtais globālā pētījuma vilnis veikts no 24. līdz 27.aprīlim, aptaujājot vairāk nekā 45 000 patērētāju vairāk nekā 50 valstīs.

Jaunākais pētījuma vilnis Latvijā veikts no 6. līdz 9.maijam, aptaujājot 700 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 - 74 gadiem. Pētījuma nākamais aptaujas vilnis norisināsies maija beigās.