Kas ir par spiegošanu Donbasā aizturētais Latvijas iedzīvotājs (7)

Pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas līderis bija kādreizējais Padomju armijas majors Igors Plotņickis. Taču separātistu atbalsts Plotņickim nebija vienots un 2017. gada nogalē bruņotā apvērsumā viņu no amata padzina. 

Vietā nāca kādreizējais Ukrainas Drošības dienesta darbinieks Leonīds Pasečņiks. Separātistu rindās sākās jaunajai vadībai nelojālo tīrīšanas. Nevēlams izrādījās arī Latvijas pilsonis Valentīns Veselovs. Viņu jaunā vara atzina par spiegu un piesprieda 10 ar pusi gadus cietumā, vēsta raidījums "Melu teorija".

Luhanskas amatpersonu paziņojums un tiesas spriedums:

Tiesu kolēģija nosprieda: Veselovu Valentīnu atzīt par vainīgu (..) 1:01 un piespriest viņam sodu brīvības atņemšanu uz termiņu desmit gadiem ar visas mantas konfiskāciju.

Veselovs lielu daļu savas profesionālās dzīves pavadījis Latvijas mediju vidē. 2000. gadu sākumā strādāja avīzē "Večerņaja Riga", tad rakstīja "Komersant Baltic Daily", kas vēlāk pārtapa par "Delovije vesti". 2012. gadā Veselovs piedalījās bezmaksas avīzes "Pastnieks" veidošanā. 

Avīze iznāca latviešu un krievu valodā. Tā saņēma Rīgas domes meitasuzņēmumu finansējumu, pa rīdzinieku pastkastēm laikrakstu iznēsāja sētnieki. Pēc vēlēšanām izdevuma tirāža strauji saruka, līdz tas pazuda pavisam. 

Pēc "Pastnieka" pačibēšanas Veselovs īsu brīdi publicējās "Vesti Segodņa", stāstot par Zolitūdes traģēdijas varoņiem un upuriem. Viņa paziņas , ka Veselovs centies uzsākt arī tirdzniecības biznesu.

Veselova aktivitātes sociālajos tīklos liecina par aizraušanos ar spēli "Kas? Kur? Kad?". Latvijas čempionātā viņa komanda vairākas reizes ieguvusi godalgotās vietas. Veselova kolēģi medijos atceras par viņa interesi par ieročiem, to apliecina arī fotogrāfijas ar citiem entuziastiem "Facebook". 

"Mēs iepazināmies kopīgas aizraušanās dēļ - tās ir lomu spēles. Pēc tam gadījās tā, ka es viņu atvedu uz laikrakstu "Večerņija Riga". Viņš izmēģināja savus spēkus žurnālistikā," pauž neatkarīgs žurnālists, bijušais Veselova kolēģis Aleksejs Aļohins.

Kad 2014. gadā Krievija anektēja Krimu, Veselovs par to jokoja. Bet pusgadu vēlāk jau publicēja fotogrāfijas no militārajā konfliktā ierautās Luhanskas. Latvijā laikrakstā "Vesti Segodņa" parādījās viņa reportāžas, intervija ar Ukrainas separātistu līderi Igoru Girkinu. Kopš 2015. gada Veselova publikācijas Latvijas medijos nav manītas, taču viņš turpināja uzturēties Austrumukrainā.

"Uz Luhansku viņš aizbrauca kā žurnālists, kas bija normāli. Viņš gribēja atgriezties profesijā. Bet tā kā žurnālistikā krievu valodā iestājās ļoti sen, pati doma kļūt par kara reportieri nebija slikta.

Turklāt viņš aizbrauca uz līdzjūtības viļņa. Es atceros, ka mēs vācām viņam līdzi medikamentu sūtījumu. 02:45 Tur nebija nekādu karošanas nodomu. Kas bija tālāk, es nezinu. Tikai teikšu, kā reportieris viņš sevi tur nav parādījis, bet tas ir saprotami. Ne tuvu ne visi cilvēki tādā situācijā, žurnālisti var atturēties atbalstīt kādu no pusēm," atklāj Aļohins.

Mums izdevies uziet kādu personu, kas Veselovu Luhanskā satikusi. Viņš īrējis vienu istabu komunālā dzīvoklī, mitis ļoti askētiskos apstākļos. Viesiem ar politiskiem uzskatiem nav uzbāzies. Veselova paziņas viņa pārcelšanās uz Luhansku izbrīnīja, jo, atšķirībā no citiem kaujiniekiem no Latvijas, viņš ne uzskatos, ne rīcībā nekādu ekstrēmismu nav izrādījis.

Saskaņā ar Luhanskas tiesas spriedumu, Veselovs tur atradies kā kara korespondents, bet pēc tam bijis "tautas milicijas" vienības priekšnieka vietnieks. Aizturēšanas brīdī pie viņa atrasts iespaidīgs sprāgstvielu un ieroču krājums.

Spriedumā apgalvots, ka Veselovu savervējis Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Levans Čarkviani, bet vēlāk par kuratoru kļuva Indulis Zālīte. Par pirmo informācija nav pieejama, taču Zālīte ir publiski pazīstama persona.

Viņš ilgus gadus bija galvenais valstī par "čekas maisiem", jo bija  Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs. Šī iestāde bija Satversmes aizsardzības biroja pakļautībā. Zālīte pieļauj, ka viņa vārds bijis pirmais, ko Luhanskas izmeklētājiem izdevies atrast, internetā meklējot Latvijas specdienestu darbiniekus.

"Es traki rēcu, to dzirdot, jo tas ir ļoti smieklīgi. Vispār cilvēks bija avantūrisks un viņam savulaik bija kontakti ar Latvijas specdienestiem.

Man tāda informācija bija kaut kur 2000. gadu sākumā," pauž Aļohins.

"Jā, es redzēju un biju pazīstams ar Levanu Čarkviani. Viņš ir Krievijas pilsonis, Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, kurš notiesāts 2015. gadā Krievijā notiesāts par dzimtenes nodevību un spiegošanu."

Veselovu par nepatiesi notiesātu sauc arī citi separātistu atbalstītāji no Latvijas. Vladimirs Lidermans spriedumu skaidro ar politiskiem iemesliem, bet Veselova nokļūšanu Ukrainā - komunistiski noskaņotu māti. Aijo Beness iezīmē vēl sarežģītāku sazvērestību.

"Pēc dažām ziņām uz viņu izdara diezgan lielu spiedienu, no viņa izspiež naudu un tāpat naudu izspiež arī no viņa septiņdesmitgadīgās sirmgalves mātes."

"Visā šajā lietā ir tikai divi fakti. Pirmais - Latvijas pilsonis atrodas cietumā pašpasludinātā nelikumīgā republikā dēļ apsūdzības par spiegošanu Latvijas labā. Otrs fakts - divu gadu laikā vai cik viņš tur sēž, Ārlietu ministrija neko nav darījusi, lai viņu atbrīvotu," secina Aļohins.