Ērču pētnieks Voldemārs Spuņģis to, ka ērces šogad ir lielā daudzumā un īpaši niknas, skaidroja ar silto ziemu, kuras laikā tās nav aizgājušas bojā. Ērces spēj dzīvot divus, trīs gadus. Savukārt veselu gadu tās spēj nodzīvot piespiedu diētā, ja tā arī nav izdevies atrast maltīti.
Ērču mātīte dzīves laikā spēj izdēt teju tūkstoti pēcnācēju - to upuri ir mazie grauzēji, piemēram, peles.
"Kāpuri asinis sūc vienreiz, tad otrreiz to dara nimfas, un trešajā reizē asinis sūc jau pieaugušas ērces," raidījumam norādīja pētnieks. Vienlaikus viņš atzina, ka asins sūkšana izteiktāka ir mātītēm, jo tēviņi galvenokārt meklē mātīti, nevis barību.
"Ērces visu laiku gaida. Nadziņus tur gatavībā un, kad tas lielais, siltais, kustīgais iet garām, tad ķeras klāt," ērču darbību raksturoja Spuņģis.
Pagaidām zinātnieki nav pierādījuši, vai inficēta ērce uzvedas citādi nekā kukainis, kurš nepārnēsā cilvēkiem un arī suņiem bīstamus vīrusus.
Pētnieks gan atzina, ka neviens nepārbauda savvaļas dzīvniekus un to, vai viņi ir encefalīta vai borēlijas nēsātāji. "Mēs analizējam ērci, kas ir piesūkusies, bet baktērijas tās dabū no savvaļas dzīvniekiem," atklāja pētnieks.