"Šie ir svētki - ir izdevies cilvēkam atgriezt dzīvi." No PSKUS izrakstīta sirds transplantāciju pārcietusī sieviete

"Piecas reizes bija visādi mēģinājumi - gan ar telefona zvanu, gan ar braukšanu, gan ar nokļūšanu slimnīcā. Pirmo reizi, kad man piezvanīja, es "drebēju kā apšu lapa"," stāstīja Ramsa.

"Kopš 11. aprīļa, kad atvedu māti uz slimnīcu, ir pagājis ļoti ilgs laiks. Aptuveni nedēļu nedzirdēju viņas balsi, bet pēc tam jau sirds kļuva mierīga," sacīja sievietes meita Sanita.

Rasma ir no Rankas un ir kārtīgs lauku cilvēks, kā arī trīs meitu māte.

"Parasti sēju burkānus, zirņus un vēl visādas lietas, bet tagad tas būs jāļauj darīt meitām. Domāju, ka rudenī viss būs labāk un varēšu pati daudz ko darīt," sacīja Rasma.

Šī bija pirmā sirds transplantācija pēdējo divu gadu laikā. Tiesa, no donora tika ņemta ne tikai sirds, bet arī abas nieres.

"Gribētos pateikties visai mūsu brigādei. Piedalījās apmēram 15 cilvēki, kuri darbojās tieši ar pacienti. Protams, nedrīkst aizmirst arī pārējos, kas palīdzēja personālam," norādīja PSKUS virsārsts akūtajā sirds ķirurģijā Uldis Strazdiņš.

"Šī būtībā ir īstena svētku diena, jo atkal pēc diviem gadiem mums ir izdevies kādam cilvēkam atdot atpakaļ viņa dzīvi.

Sirds transplantācija nav tikai veselības uzlabošana, bet arī dzīves atdošana," sacīja kardioloģe Gunta Vēvere.

"No visas sirds gribu godināt sava donora piemiņu. Viņa piederīgi, kuri deva atļauju - tā ir mīlestības augstāka izpausme," sacīja Rasma.

Strazdiņš norādīja, ka viss mediķu personāls ir patiesi laimīgi par iznākumu.

Vēvere atzīmē, ka Covid-19 pandēmijas laiks licis Rasmu ilgāk paturēt slimnīcā, jo pēc operācijas esot biežāk jātaisa kontroles un braukšana varot būt nogurdinoša.

Rasma jaunu sirdi gaidīja pēdējos piecus gadus un meitas ir patiesi priecīgas - "mamma dzīvos!"